Kalns: "Uz izlasi vairs īpaši neraujos"

2011. gada 7. oktobris 15:04

341

"Liepājas metalurga" futbola komandas uzbrucējs Jurģis Kalns intervijā Sportacentrs.com atzīst, ka, neskatoties uz savu pēdējo divu mēnešu rezultatīvo spēli, Latvijas izlasē īpaši nealkst spēlēt. Kalns atklāj, ka vietu valstsvienībā bija pelnījis pirms pieciem gadiem.

Pēdējās piecās spēlēs esi guvis 12 vārtus. Vai vari atklāt noslēpumu, kas par iemeslu šādai rezultativitātei?
Nav ne jausmas, kāpēc tā noticis. Varbūt tāpēc, ka veiksme parādījusies. Arī sezonas sākumā momentu man bija daudz, taču nevarēju bumbu dabūt vārtos. Tagad veiksme atnāca, un ir arī rezultāts.

Pats cītīgi seko savai statistikai?
Sezonas sākums gūto vārtu ziņā neizdevās, tāpēc īpaši sekot savai statistikai nebija jēgas. Kādreiz, kad vairāk situ iekšā, cītīgi sekoju. Tagad sākums neizdevās un atstāju novārtā. Bet pēdējās spēlēs beidzot sasitu golus un bija iemesls uzmest aci snaiperu sarakstam.

Vai pirms sezonas bija uzstādīti konkrēti mērķi gūto vārtu ziņā?
Nē, galvenais, lai komanda uzvarētu un varētu cīnīties par čempionu titulu. Tas arī joprojām ir galvenais uzdevums.

Sezonas pirmā puse jums, kopumā skatoties, neizdevās. Savā laukumā pamanījāties zaudēt gan "Jelgavai", gan "Gulbenei".
Pirmo apli it kā nogājām normāli, bet pēdējās divas spēles izgāzām. Droši vien iemigām pēc labā sezonas starta, kad uzvarējām gan "Daugavu", gan "Skonto", bet ar "Ventspili" nospēlējām neizšķirti. Nodomājām, ka viss iet no rokas, rezultāti radīsies paši no sevis, taču nekā. "Jelgava" un "Gulbene" nolika mūs pie vietas.

Treneri gan sezonas sākumā, gan arī tagad sūdzas par pārāk saspringto spēļu grafiku. Kā pašiem futbolistiem spēlēt, kad tik bieži notiek spēles?
Man tieši patīk spēlēt tādā režīmā, kad visu laiku ir spēles, nav problēmu aizvadīt pa diviem mačiem nedēļā. Mēs komandā ar citiem futbolistiem par to runājām, arī viņiem nav pretenziju spēlēt ik pēc trim dienām. Varbūt treneriem šķiet, ka esam vairāk saguruši, tādēļ grūtāk atrast piemērotāko treniņu grafiku. Pašiem gan mums tā patīk – jo mazāk paužu, jo labāk.

Tagad treniņi notiek ļoti vieglā režīmā?
Jā, tā ir. Galvenā uzmanība pievērsta tam, lai spētu atjaunoties pirms nākamās spēles. Nekas nopietns treniņu procesā nenotiek.

Laikā, kad jums bija vāji rezultāti, komandas fani nosūtīja atklātu vēstuli, kuru varēja izlasīti visi interesenti. Kā komandā reaģēja uz šo fanu gājienu?
Mums izlika ģērbtuvē pie sienas, visi izlasījām. Faniem ir tiesības no komandas prasīt rezultātu. Protams, ka viņi gada laikā pieraduši pie uzvarām, bet tolaik vēlamo rezultātu nebija. Fani jau nav akli, viņi iet uz spēlēm un redz, ka kaut kas nav kārtībā, nav tā, kā viņi vēlētos. Tāpēc arī ar protestakcijām cenšas izrādīt savu nepatiku pret mūsu sniegumu laukumā.

Fani tika sadzirdēti?
Nevar jau teikt, ka agrāk tādām lietām piegājām nenopietni. Runa par veiksmes faktoru. Latvijā futbola līmenis ir izlīdzinājies. Labi, "Olimpu" neņemsim vērā, bet citādi – katra komanda var katrai atņemt punktus. Nav vairs tie laiki, kad trīs komandas visus pēc kārtas sita, un ar to viss beidzās. Tagad ir tieši interesanti. Bet mūsu fani pieraduši pie labiem rezultātiem. Tiklīdz dažos mačos neuzvaram, sākas protestakcijas.

Augšgalā arī šogad ir izveidojies Top 3. Tiesa, bez pagājušā gada čempiones "Skonto". Tavuprāt, kāpēc "Skonto" šogad nepiedalās cīņā par titulu?
Bez veiksmes faktora jāņem vērā arī tas, ka "Skonto" ir gados jauna komanda. Viņiem vēl viss priekšā, puikas staigā no "Olimpa" uz "Skonto". Komanda nav slikta. Vēl jau viņi var tikt trijniekā, nav tik traki. Lasīju: Marians Pahars teica, ka viņi par zeltu necīnīsies, taču nekas vēl nav beidzies. Top 4 vēl būs savstarpējās spēles, kurās var daudz kas mainīties.

Skatoties pēc zaudētajiem punktiem, "Metalurgam" ir sešu punktu deficīts pret "Ventspili". Kas interesanti, šosezon jūs pret "Ventspili" esat nospēlējuši ļoti labi, savācot septiņus punktus no deviņiem iespējamiem, taču tabulā tomēr zemāk.
Acīmredzot "Ventspils" mums ir ērts pretinieks (smejas). Ļoti žēl par to, ka viņiem toreiz atdeva trīs punktus pret "Daugavu" (tehniskā uzvara - V. B.). Par to pārdzīvojām... "Ventspils" arī ļoti labi sāka sezonu, punktus zaudējot ļoti reti. Pārējām komandām, esot iedzinējos, psiholoģiski grūtāk spēlēt, apzinoties, ka visu laiku jādzenas pakaļ. Centīsimies viņus noķert, viss vēl ir iespējams. Noteikti būs interesanti!

Pēdējā spēle jums bija pret "Jūrmala V.V." – komandu, kurā ir liels bardaks. Kā noskaņoties spēlēm pret šādu pretinieku?
Es personīgi visiem pretiniekiem noskaņojos vienādi. Kā jau teicu, neskaitot "Olimpu", visas komandas var viena otrai atņemt punktus. Mums jau ir bijusi nepatīkama pieredze spēlēs ar "Jelgavu" un "Gulbeni", tāpēc tagad, sezonas beigās, tas vairs nedrīkst atkārtoties. Gatavojāmies ļoti nopietni, pētījām pretinieku, arī video skatīšanās. Tagad to komandu trenē Jurijs Popkovs, kuram spēles pret Liepāju ir īpašas, tāpēc nenopietni attiekties nedrīkstēja.

Atgriežoties pie sezonas pirmās puses, arī kausa fināls pret "Ventspili" jums neizdevās.
Protams, bijām cerējuši uzvarēt. Manuprāt, pārāk negatīvi iesākām to spēli. Bija plāns pavērot, kā spēlēs pretinieks. "Ventspils" sajuta savu spēli, iesita vārtus, bet pēc tam kaut ko mainīt bija ļoti grūti. Vēl arī noraidīja Tomu Tamošausku. Pēc tam kļuva vēl smagāk. Neko darīt.

Kura spēle pašam individuāli vislabākā?
Mājas spēle pret Zalcburgu Eiropas līgas kvalifikācijā. Toreiz patiešām spēle gāja no rokas, iesitu golu, varēju gūt vēl kādus vārtus. Paši ielaidām muļķīgus vārtus un zaudējām. Bet to spēli varu uzskatīt par pagrieziena punktu savai sezonai. Tad sapratu, ka jāsāk spēlēt un pietiks laist muļķi! Uz spēcīga pretinieka fona sapratām, ka mums arī Virslīgā jāsāk spēlēt labāk.

Runājot par tavu pēdējā laika rezultatīvo spēli, rodas loģisks jautājums par izlasi. Pats jūti, ka būtu pelnījis izsaukumu?
Es par izlases lietām vispār neiespringstu. Sauks – labi, nesauks – īpaši nepārdzīvošu. Izlases spēles tiem, kuri nav izlasē, nozīmē brīvas dienas kopā ar ģimeni. Man vairs nav tā vecuma, kad pārdzīvoju par netikšanu izlasē. Pirms pieciem gadiem, protams, ar lielāko prieku rautos uz izlasi. To, kā ir tagad, nespriedīšu, bet pelnījis izsaukumu biju pirms pieciem gadiem, kad spēlēju "Jūrmalā" un regulāri situ vārtus. Toreiz pat biju vīlies, ka mani neizsauca uz treniņnometni. Tagad izlasē ir, kam spēlēt. Tur ir sava ķīmija un jauniem iesaistīties grūti. Ko es tur darīšu? Nospēlētu šo ciklu, varbūt nākamo, un tad sāktos runas, sak, ko to veco ņem izlasē?

Pavisam vecs jau vēl neesi, tāpēc uz ārzemēm vēl skatīsies?
Šovasar pat neko neizskatīju, jo man ģimenē bija pieaugums. Tāpēc biju priecīgs, ka esmu savās mājās, Liepājā. Nemaz nerāvos, nebija arī variantu. Nākotnē - vēlos gan vēl uzspēlēt kaut kur ārzemēs, sajust normālu līmeni. Tā jābūt futbolistam, kurš visu mūžu trenējies. Aizbraukt uz citu čempionātu, kur uz spēlēm nāk skatītāji, tu patiešām vari justies kā futbolists. Citas emocijas gribas izjust...

Latvijas futbolā emociju nav?
Pietrūkst skatītāju. Ir daudz patīkamāk, kad spēlē pie pilnām tribīnēm, nevis 200 skatītājiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kalns: "Uz izlasi vairs īpaši neraujos"

Kategorijas