Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāji naudu uzglabā "zeķē"

2011. gada 19. septembris 11:34

191

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāji naudu uzglabā "zeķē"

Pēc "Ātrā finanšu palīdzība "Avots"" pasūtījuma, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica aptauju, lai noskaidrotu Latvijas iedzīvotāju viedokli par nelielu uzkrājumu vai papildus ienākumu – Ls 300 apmērā, investēšanu.

Pēdējos gados arvien biežāk iedzīvotāji tiek mudināti veidot uzkrājumus, taču finanšu ekspertu veiktie pētījumi liecina, ka liela daļa cilvēku vēl joprojām neveic uzkrājumus un nedomā par naudas noguldīšanu. Šādu tendenci var skaidrot ar iedzīvotāju neizpratni un pieredzes trūkumu finanšu jautājumos, veidojot papildus kapitāla uzkrājumus nākotnei.

Augstāk minēto tendenci apstiprina arī iegūtie aptaujas rezultāti, kur 25% respondenti brīvos finanšu līdzekļus noguldītu nevis bankā, bet glabātu mājās. Iespējams tas ir saistīts ar zemajiem ienākumiem no depozītu procentiem, kas nespēj nosegt pat inflāciju. Kā alternatīvu depozītiem 16% aptaujāto par labāko noguldījuma veidu uzskata krājkonta atvēršanu. 15% respondentu atzīst, ka naudu ieguldītu sevis izglītošanā, apmeklējot kursus un paplašinot savas zināšanas. 14% respondentu vispār izvēlētos citu variantu un tikai 13% iedzīvotāji naudu noguldītu bankas depozītā. Savukārt 6% respondentu domā, ka zelts ir stabila investīcija, domājot par savu nākotni ilgtermiņā.

Uzņēmuma "Ātrā finanšu palīdzība ""Avots"" vadītājs Ģirts Ārsts stāsta: "Jau desmit gadus zelta tirgū tiek novērots zelta cenas kāpums, kas gada laikā sastāda vidēji no 10 -30%. Šobrīd tendences liecina, ka zelta cenas izaugsme turpināsies, saglabājot tādu pašu pieaugumu gadā. Tātad, ja cilvēks vēlas savus nelielos uzkrājumus, piemēram, šos Ls 300, ieguldīt zeltlietās, gada laikā vērtība var palielināties līdz pat 90 latiem. Ja izvēlas iegādāties zelta rotaslietas – neieteiktu pirkt zeltu, kas ir zemāks par 585 provi. 585 proves zeltlietas būs vienkāršāk pēc tam realizēt. Zelta rotaslietas tad var kalpot kā aksesuāri ikdienā, kā arī jebkurā laikā tās var ieķīlāt mūsu filiālēs par atbilstošās dienas pasaules biržas cenu".

Uzņēmējs uzskata, ka aptaujas rezultāti liecina, ka būtu jāveicina sabiedrības izpratne par finanšu līdzekļu ieguldījumiem, un jāinformē klienti kā ar ieguldījumiem var pelnīt. Turēt naudu mājās ir visneefktīvāk. Uzkrājumus var veidot daudz un dažādos veidos un katram būtu jāizvērtē sev piemērotākais no veidiem. Protams, ka finanšu līdzekļu apjoms var ierobežot uzkrājuma veida izvēli, bet ir vērts izvērtēt uzkrājumus veidot, piemēram, pērkot zeltlietas vai mākslas darbus, augstas kvalitātes vīnu. Šādi banku noguldījumiem alternatīvi investīciju veidi var palielināt uzkrājuma apjomu gan salīdzinoši īsā periodā, gan arī ilgtermiņā un katram pašam ir dota brīvība rīkoties ar saviem ieguldījumiem, izvēloties sev piemērotāko brīdi peļņas gūšanai.

Ja cilvēks tomēr vēlas veikt kaut nelielus ieguldījumus peļņai – uzņēmējs ieteiktu zeltlietas, piemēram, monētas, kurām pēc tam var būt papildus numismātiska vērtība. "Savukārt, ja iegādājas fizisku zeltu, tad vislabāk to iegadāties lietņu vai juvelierizstrādājumu lūžņu (lietotu zelta juvelierizstrādājumu) veidā. Arī pārkausējumus, lietotas zeltlietas vai monētas var par tādu pašu vērtību ieķīlāt pret naudas aizdevumu. Atsevišķos gadījumos pircēji atsakās iegādāties nenoteiktas formas zelta pārkausējumus, jo var būt grūtības ar to novērtēšanu, pārbaudi," skaidro aizdevumu speciālists Ģirts Ārsts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāji naudu uzglabā "zeķē"

Kategorijas