Rekurzeme.lv ARHĪVS

Eksperts: Latvijā meži tiek cirsti samērīgos apjomos, vien simtā daļa no visām mežu platībām

BNS, ziņu aģentūra

2011. gada 8. septembris 08:22

611
Eksperts: Latvijā meži tiek cirsti samērīgos apjomos, vien simtā daļa no visām mežu platībām

Latvijā gadā tiek nocirsts vidēji tikai simtā daļa no visām meža platībām un tādēļ nav pamata bažām par Latvijas mežu izciršanu, ceturtdien publicētā intervijā laikrakstā "Latvijas Avīze"  atzinis Latvijas Valsts meža zinātnes institūta direktors Jurģis Jansons.

Uz jautājumu, vai Latvijā gadā vidēji izcirstie 30 tūkstoši hektāru meža ir daudz, Jansons atzina, ka tā ir vien simtā daļa no kopējās mežu platības. "Šādu informāciju medijos var atrast, nereti to izmanto, lai raksturotu it kā lielus Latvijas mežu ciršanas apjomus.

Bet šāds aprēķins liecina arī par to, ka gadā nocērtam simto daļu no visām meža platībām. Ja Latvijas mežus veidotu tikai priede, šāda ciršanas intensitāte būtu mežkopju sapnis – vienmērīgi katru gadu nocirst simto daļu, zinot, ka pēc simts gadiem priedes atkal būs izaugušas. Ņemot vērā meža ražības uzlabošanas pasākumus, piemēram, progresīvo mežkopību vai meža selekciju, mežu koksnes krāja nākotnē būs vēl lielāka. Taču priežu meži Latvijā aizņem tikai trešdaļu. Apses mūsu pieņemto ciršanas vecumu sasniedz četrdesmit, bērzi auglīgajos mežos – septiņdesmit un egles – astoņdesmit gados. Tas nozīmē, ka mežu daļā, kuru veido bērzi un apses, ievērojot mežkopības principus, teorētiski cirsmu aprite varētu būt pat divreiz intensīvāka un ik gadus izcirstā platība – daudz lielāka,"  norādīja eksperts.

Viņaprāt, Latvijā mežu ciršanas intensitāte ir samērīga. "Manuprāt, atsevišķu mediju kampaņa – "asmen’s cērt, meži vaid" – ir mūsu nacionālās tautsaimniecības nozares un nacionālo mežsaimniecības uzņēmumu graušana. Likumdevējiem iesniegts priekšlikums, ka Latvijas valsts mežu apsaimniekošanas plāni jāsaskaņo ar nevalstiskajām organizācijām. Iedomājieties, kas notiks, ja kāda cilvēku jeb interneta komentētāju grupa, kas uzskata, ka katram kokam ir aura un dvēsele un tā nociršana ir pielīdzināma slepkavībai, nodibinās nevalstisku organizāciju, ar kuru būs jāsaskaņo valsts saimniecisko mežu apsaimniekošanas plāni. Tad Latvijas tautsaimniecībā sāksies haoss,"  norādīja Latvijas Valsts meža zinātnes institūta direktors.

"Cita lieta, ka valsts mežos pēdējos gados lietotā mežsaimniecības plānošanas metode, ciršanu veicot plānošanas vienībās, daļai sabiedrības vizuāli nepatīk. Citiem vārdiem – sabiedrība labprātāk akceptē ierasto praksi, kad cirsmas ir izkliedētas meža masīvā. Taču no meža augšanas viedokļa ir vienalga, vai līdzīgas cirsmas meža masīvā izvietotas izklaidus vai plānotas netālu viena no otras,"  teica Jansons.