Līgo svētku svinēšanas tradīcijas un ticējumi

2011. gada 23. jūnijs 08:43

1531

Līgo svētku svinēšanas tradīcijas un ticējumi

Portāls Rekurzeme vēl visiem lustīgu līgošanu, kā arī saulainus, prieka pilnus un drošus svētkus!

Jāņus var uzskatīt par vislatviskākajiem svētkiem. Pirmās norādes par šo svētku latvisko svinēšanu rodamas jau Garlība Merķeļa darbos.

Mūsdienās blakus Jāņu nosaukumam tiek lietoti arī tādi nosaukumi kā Līgosvētki, Jāņu diena, Zāļu diena, Zāļu vakars. Nav skaidri zināms, kā šo dienu saukuši senie latvieši. Iespējams, ka to sauca ar Ziedu svētkiem, Ziedu dienu.

Kā svinēt?

Jāņi ir vienīgie plaši svinamie svētki, kuru rituālajā izpildījumā vēl joprojām saglabājušās ļoti senas mūsu senču tradīcijas, lai gan, protams, šo rituālu praktiskā un filosofiskā nozīme jau ir aizmirsta.

Vasaras saulgriežu jeb Jāņu svinēšanas sākumi sniedzas tālā pagātnē, kad Eiropā zemnieki aktīvi piekopa saules kultu. Ugunskuru dedzināšana un citas rituālas padarīšanas bija ne tikai gadskārtu ieražu svarīga sastāvdaļa, bet spilgti apliecināja arī kosmiskās un zemes kārtības vienotību.

Jāņi noteikti būs latviešu tautiskākie svētki, un tos svin laikā, kad visgarākajai dienai seko visīsākā nakts, proti, vasaras saulgriežos. Vēl Jāņi ir īsti lauku, āra svētki, tāpēc ceļi, kas Līgo pēcpusdienā veda ārā no lielajām pilsētām, vienmēr ir pārpildīti - katrs cenšas izpildīt gadskārtējo dabā būšanas, alus dzeršanas un meitu mīlēšanas minimumu.

Tiesa, pilsētas un to radītās tehnoloģijas ir uzspiedušas Jāņiem savu zīmogu. Parādās jaunas tradīcijas, piemēram, automašīnu riepu dedzināšana, gumijas dūmos kūpinātas gaļas baudīšana un citas nešķīstības. Bet lielo pilsētu namu pagalmos ar gandarījumu varam dzirdēt strīdus, ka Vaņa tas pats Jānis vien ir. Kas nu par svētkiem bez integrācijas!

Taisnības labad jāteic, ka tieši tajās vietās, kur Jāņus organizē, pilsētnieki un jaunā paaudze var uzzināt, kāpēc šo dienu svinam un kādas ir šo svētku skaistākās atšķirības no citiem svētkiem. Galu galā tieši atšķirīgais svētkos uztur svētku mundrumu, pamodina dvēseli un ļauj priecāties no sirds.

Ko noteikti jādara Jāņos jeb Jāņu ticējumi

Līgo un Jāņu diena ir svētki ar mistikas piedevu. Kurš gan nezina, ka Jāņos papardes ziedu jāiet meklēt, rasā seju jāmazgā un jāsavāc ārstniecības augi, kuriem šajā dienā ir īpašs spēks?

Jāņu naktī vajaga nopīt divus vainadziņus un pusnaktī aiziet uz upi un iemest; ja vainadziņi saplūst kopā, tad izved tautās, ja nesaplūst, tad neizved.

Ja dzērājam nezinot iedod ķēves mīzalus, tad tas vairs nedzer.

Ja no rīta ceļoties tūliņ dzied, tad vakarā esot jāraud.

Zāle aug līdz Jāņa vakaram, bet jau ar Jāņa dienu sāk briest. Tādēļ zālēm un tējai jāievāc augi līdz Jāņa dienai.

Ja grib, lai gari mati aug, tad Jāņu naktī pusnaktī vajag pāris stopinj matos saliet.

Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot par pļavām (un nokārtojas:), augot labāki zāle.

Jāņa dienas rītā jānogriež papardes kāts pie pašas pamatnes, uz nogriezuma būs redzams kāds burts, ar to burtu sāksies nākamā vīra vai sievas vārds.

Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.

Jāņos (arī citos svētkos) pie alus struča pirmajam jāiet saimniekam. Ja cits ies, tad tam pielips nelaime.

Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un siera ēst, lai govīm svētība pieliptu.

Tur, kur līgotāji Jāņu naktī ejot par pļavām, augot labāki zāle.

Jāņu rītu nedrīkst gulēt, jo tad saulīte rotājas.

Kad Jāņa rītā bez saules iet uz avotu mazgāties, tad paliek skaists.

Jāņu dienā meitas mazgājas kviešu rasā, no tā viņām baltas sejas.

Jāņa nakts rasu uzskata par ļoti svarīgu. Ja tanī mazgājas, tad tiek skaists. Ja šī rasa iebirst apavos, tad pārvēršas par zeltu sudrabu.

Jāņa naktī zied paparde ar krāšņiem ziediem. Kas iegūst papardes ziedu, tas ir laimīgs, jo tam piepildās viss, ko viņš vēlas.

Uz slotas kātu Jāņu naktī ir jālec 8 reizes ap 8, kas ir uzvilkts uz zemes. Tanī laikā nedrīkst sarunāties un arī ne smieties. Kad ir to izdarījis, tad uz slotas kāta jāšus ir jāaizlec līdz tuvākam papardes pudurim, bet tikai vienam: tad tas redzēs papardes ziedu ziedam.

Jāņa naktī paparde zied zelta ziediem, kas viņu redz ziedot, tas var izteikt vienu vēlēšanos, kura piepildīsies.

Ja grib visu zināt, kas pasaulē notiek, Jāņu naktī jāsargā papardes zieds, kad tas pusnaktī uzzied, tas jānorauj, ar nazi jāiegriež rokā un rētā jāieliek zieds, pēc kam vaina jāaizdziedē; tad visu mūžu zinās, kas pasaulē notiek.

Jāņu vakarā saulei rietot jāizrauj paparde un sakne jāpārgriež šķērsām pušu, kāds burts tur iekšā salasāms, ar tādu sākas nākošā vīra vārds.

Jāņa dienā parādoties maldu uguntiņa, kas esot nauda, kas nākot no zemes apakšas kaltēties.

Ja Jāņa dienas pusdienā vai pusnaktī redz kur naudu kaltējamies, tad vajadzīgs uzmest no kreisās kājas kaut ko virsū un tā uguntiņu apslāpēt, tad tās vietā paliekot naudas čupiņa zemē.

Jāņu naktī ap pusnakti jābrien pa ūdeni, tad rītā būs nauda pastalās.

Jāņu vakarā vajagot laukus meijot ar pīlādzes zariem, tad skauģi neko nevarot padarīt.

Jāņa naktī vajaga kailam apskriet laukus, tad labāk aug.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Līgo svētku svinēšanas tradīcijas un ticējumi

Kategorijas