Rekurzeme.lv ARHĪVS

Par drošu vasaras brīvlaiku

2011. gada 1. jūnijs 08:27

929
Par drošu vasaras brīvlaiku

1. jūnijs ir arī vasaras brīvlaika sākums, kad lieli un mazi skolasbērni baudīs vasaras dāvātos priekus, dosies pretī jauniem atklājumiem, metīsies piedzīvojumos. Mēs – policijas darbinieki – kā ik gadu atgādinām visu, kas saistās ar drošu atpūtu. Noteikumi, ieteikumi, aicinājumi un aizrādījumi ir vieni un tie paši.

Tāpat kā mērķis – 1. septembrī skolā sagaidīt visus  bērnus sveikus, veselus un atpūtušos. Paši  klausītāji gan mainās. Tādēļ šoreiz neatkārtosimies, vien atgādināsim, ka jau kopš 1. aprīļa (līdz pat 31. augustam) pilnā sparā norit akcija "Droša vasara – Tava vasara", kuras laikā Valsts policijas darbinieki visā Kurzemes reģionā  jau  apmeklējuši  daudzas mācību iestādes, lai runātu par svarīgākajām ar bērnu drošību saistītajām  lietām. Ne vien runātu, bet arī demonstrētu, iesaistītos diskusijās, atbildētu uz jautājumiem.

Pašlaik, akcijas vidū, neanalizēsim skaitļus. Vēlamies padalīties ar dažiem patīkamiem mirkļiem, kad bērni ar saviem jautājumiem vai uzvedību iepriecina ciemiņus.

Savā pieredzē dalījās Saldus iecirkņa  darbinieki:

Vislielāko interesi pirmsskolas iestādēs izraisa policijas tēli – Bebrs Bruno un Runcis Rūdis. Kādā bērnudārzā  pie  bebra Bruno pienācis puisītis un jautājis: "Vai tu esi bebru meitene?  Kur tu pa nakti guli? Ūdenī?".

Citā  bērnudārzā arī noklausīta saruna par inspektoru Bebru, kad bērni viens otram jautājuši: "Kā tu domā, kas viņam apakšā? Es  domāju, ka āda!".

Vadot lekciju kādā no Liepājas pirmsskolas iestādēm, policijas inspektore aizrautīgi stāstījusi par drošības tematiku, kad viens no klausītājiem nepacietīgi cēlis roku, lai uzdotu jautājumu. Kad zēns ticis pie vārda viņš,   norādot uz policisti, jautājis: "Kāpēc viņai ir četras zvaigznītes, bet Tev trīs?"

Nereti bērni pamanās policistu "iebāzt maisā", uzdodot konkrētu jautājumu, piemēram: tiek stāstīts, ka no svešiem neko nevajag ņemt, jo tas var būt bīstami. Seko jautājums: „Bet ja es skaidri redzu, ka viņš (svešinieks) pie kases nopērk, un uzreiz atdod man, nu kāpēc es nevaru ņemt?"

Viesojoties skolās, bērni pamatoti jautā vai tiešām paši policisti  nekad nav darījuši bērnībā palaidnības? Tad seko lūgumi cits caur citu  - nu lūdzu, lūdzu  pastāstiet, ko sliktu darījāt, kad bijāt mazi?

Mazāki bērniņi  mēdz izstāstīt dažādus gadījumus par savām ģimenēm, piemēram, ja viens bērns stāsta, ka viņa tētis ir sēdējis cietumā, tad pēc brīža visiem tēti ir sēdējuši cietumā, vai arī  -  ja viens tētis braucis  dzērumā, tad arī pārējiem tēti, mammas, vectēvi braukuši alkohola reibumā utml.

Runājot ar jauno paaudzi par tēmu, kā sevi pasargāt, bērni bieži vien atklāj tādas lietas un viņiem nozīmīgas problēmas, vērojumus un secinājumus, par ko pieaugušie pat neiedomājas. Tādējādi viesošanās pie bērniem ir "mācību stunda" abām sarunā iesaistītajām pusēm.

Ne velti Antuāns de Sent-Ekziperī ir teicis: "Pieaugušie nekad neizprot paši sevi, un bērni nogurst, viņiem skaidrojot".