Vasarā plānota Durbes ezera hidroloģiskā izpēte

2011. gada 28. maijs 19:07

624

Vasarā plānota Durbes ezera hidroloģiskā izpēte

Vasarā iecerēta Durbes ezera hidroloģiskā izpēte, lai noteiktu optimālo ūdens līmeni ezerā un rastu risinājumus, kas palīdzētu apturēt ezera aizaugšanu, aģentūrai BNS pastāstīja Durbes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Radzevičs.

Viņš atzina, ka hidroloģiskā analīze nepieciešama, lai noteiktu optimālo ūdens līmeni ezerā, kas ļautu apturēt lēno ezera aizaugšanu. "Nosakot optimālo ūdens līmeni ezerā, varētu rast skaidrību jautājumā, kādam būtu jābūt ūdens līmenim ezerā, lai tas vairs neaizaugtu," sacīja Radzevičs.

Plānots, ka hidroloģiskā analīze varētu izmaksāt 2,7 tūkstošus latu. Radzevičs paskaidroja, ka pirmajā iepirkumu konkursā nav pieteicies neviens pretendents, tāpēc tiks rīkots atkārtots konkurss.

Viņš norādīja, ka, veicot hidroloģisko analīzi un nosakot nepieciešamo ūdens līmeni, tuvāko gadu laikā Durbes upē, kas iztek no ezera, varētu izveidot dambim līdzīgu konstrukciju, ar kuru varētu regulēt ūdens līmeni ezerā atbilstoši dabas aizsardzības plānam.

Drīzumā tiks izstrādāts arī Durbes ezera apsaimniekošanas plāns, kas saturēs uzdevumus, lai sekmētu dabas vērtību saglabāšanu.

Durbes ezers pēdējās desmitgadēs ir sācis pastiprināti aizaugt. Galvenais iemesls tam ir ezera ūdeņu piesārņojums ar notekūdeņiem un lauksaimniecības ķīmiju.

Pirms vairākiem gadu desmitiem tika veikta arī Durbes upes tīrīšana, kuras dēļ no ezera aizplūst pārāk daudz ūdens un ezers sāk aizaugt. "Padomju laikos bija iecerēts ūdens aizplūšanu no ezera ierobežot, tomēr iesāktais netika pabeigts," informēja Radzevičs.

Viņš minēja, ka 2000. gadā Durbes upē bija izveidots akmens krāvums, kas samazināja upes tecējumu, tomēr pašlaik vairāku gadu laikā akmens krāvums ir izjaukts.

Vidējais ūdens līmenis Durbes ezerā ziemas laikā ir no trīsarpus līdz divarpus metriem, savukārt vasarā – no diviem līdz vienam metram.

Lielākā daļa ezera kopš 2004. gada atrodas dabas lieguma teritorijā, ezerā un tuvumā esošajās pļavās migrācijas laikā koncentrējas ļoti daudz caurceļojošo zosu un peldpīļu, kā arī ligzdošanas sezonas laika ir konstatēts augstākais zināmais griežu blīvums Dienvidkurzemē.

Durbes ezera pļavās no retajiem pļavu veidiem sastopamas sugām bagātas atmatu pļavas un mēreni mitras pļavas. Ezera ziemeļaustrumos atrodas botāniski vērtīgākās pļavas, kur konstatētas smaržzāles – parastā vizuļa pļavas, lapsastes pļavas, pļavas un ganības auglīgās augsnēs un augsto grīšļu pļavas.

Liegumā konstatētas 279 augu sugas, to vidū četras Eiropas nozīmes aizsargājamo augu sugas. Augu sugu skaits salīdzinoši nav liels, taču mitrajās pļavās aug īpaši šādiem apstākļiem pielāgojušies retāki augi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vasarā plānota Durbes ezera hidroloģiskā izpēte

Kategorijas