Rekurzeme.lv ARHĪVS

Padziļinās Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā

Ilze Vainovska

2011. gada 27. maijs 10:30

257
Padziļinās Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā

Kopēja aizsardzības plānošana arī pret kibernoziegumiem un resursu efektīvāka izmantošana, enerģētiskā drošība ir galvenie turpmākās sadarbības akcenti, izskanēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministru preses konferencē Liepājā, kur viņi diskutēja par tālāku Baltijas valstu aizsardzības sistēmu integrāciju.

Lietuvas aizsardzības ministre Rasa Juknevičiene uzsvēra, ka laikā, kad Lietuvas aizsardzības budžets ir apcirpts, svarīga ir politiskā griba. Viņa atzīmēja pozitīvos signālus no NATO, ka visticamāk patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā turpināsies arī pēc 2014. gada. R. Juknevičiene slavēja tikšanās labo organizāciju un norādīja, ka viņai nav nevienas sliktas vēsts - nereti mediji tieši sliktās vēstis uzskatot par labām.

Igaunijas aizsardzības ministrs Marts Lārs nebija tik komplimentārs, lai arī apliecināja, ka "starp mums nav problēmu". Viņš norādīja, ka Latvijas samazinātā budžeta dēļ nav varēts apstiprināt Baltijas aizsardzības koledžas (BALTDEFCOL) budžetu. Igaunija ne tikai nav samazinājusi savu aizsardzības budžetu, bet plāno to palielināt līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. "negribētu nonākt situācijā, kad Igaunijas aizsardzības budžets ir tik liels, cik Latvijas un Lietuvas budžeti kopā, tas rada zināmu satraukumu," atzina M. Lārs. Igaunijas ministrs atgādināja, ka arī prestižais izdevums "The Ekonomist" norādījis uz Latvijas un Lietuvas aizsardzības budžetu problēmām un to, ka abas šīs valstis draud kļūt par aizsardzības patērētājiem

A. Pabriks izteicās, ka daudzi nesaprot NATO lomu un domā būvēt valsts aizsardzību uz NATO rēķina, taču to nedrīkst darīt. Vēl jo vairāk to nedrīkst darīt uz kaimiņa - Igaunijas rēķina. Aizsardzības budžets esot daudz cietis - nozarē Latvijā veiktas daudzas reformas, no kurām citas nozares varētu tikai mācīties, turklāt karavīri ir disciplinēti un paklausīgi pavēlēm, kas atvieglo politiķiem aizsardzības budžeta apcirpšanu. Šogad izdzīvot vēl varot, bet, runājot par 2012. gadu, A. Pabriks neredzot iespējas budžetā samazināt vēl kaut ko.