Rekurzeme.lv ARHĪVS

Meklē jaunu skatījumu uz Latvijas un Lietuvas sadarbību

ReKurZeme, portāls

2011. gada 27. maijs 09:13

200
Meklē jaunu skatījumu uz Latvijas un Lietuvas sadarbību

Latvijas un Lietuvas divpusējās attiecības un nākotnes sadarbība bija ceturtdien domē notikušās neformālās sarunas centrā, informē Liepājas domes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Stiprināt un atbalstīt jau esošās divpusējās sadarbības virzienus un iespējas, kas jau mums ir kultūras, izglītības, NVO, sporta un citās jomās, taču papildus nepieciešams uzlabot informācijas telpu par kaimiņiem aiz robežas, abu valstu parlamentāriešu aktivitātes un Baltijas asamblejas darbu, secināja sarunas dalībnieki.

Domes priekšsēdētāja vietniece Silva Golde tikās ar Ārlietu ministrijas ģenerālinspektoru, vēstnieku Albertu Sarkani un Lietuvas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieku, Eiropas valstu departamenta direktoru Neri Germanu (Neris Germanas).

Šobrīd noris darbs, lai līdz rudenim sagatavotu kopīgo ziņojumu par Latvijas un Lietuvas sadarbību. Ziņojuma mērķis ir radīt jaunu nākotnes vīziju abu valstu attiecību attīstībai.

Liepājā abu valstu vēstnieki vēlējās noskaidrot pašvaldības viedokli ne tikai par līdzšinējo sadarbību, tās trūkumiem un problēmām, bet arī par iespējamiem kopējiem plāniem un projektiem nākotnē un sadarbības reģionālajiem aspektiem.

S. Golde atzina, ka Liepājai ar Lietuvas pusi ir ļoti laba sadarbība – tā galvenokārt balstās uz cilvēku pašiniciatīvu, kuru atbalsta gan vietējās pašvaldības, gan arī pašu cilvēku prasmes un iespējas izmantot pārrobežu projektu naudu. Labi piemēri ir skolās, nevalstisko organizāciju sektorā un kultūrā. Piemēram, Liepājas un Klaipēdas kā sadraudzības pilsētu sadarbība veiksmīgi izpaudusies Liepājas teātra jauno aktieru izglītošanā. Turpmāk, pēc S. Goldes domām, sasniegtais būtu jānotur, taču jauni virzieni būtu tūrisms, veselības aprūpe, sabiedriskā transporta pakalpojumu uzlabošana, no kā ieguvēji būtu tieši pierobežas iedzīvotāji.

"Lai gan mūsu attiecības ir ļoti labas," sarunā izteicās Neri Germans, "šobrīd valstu divpusējo attiecību priekšrocības aizēno nepieciešamība uz procesiem raudzīties vispirms trīs Baltijas valstu, Ziemeļvalstu, Eiropas Savienības valstu un vēl plašākā kontekstā. Tomēr no divpusējām attiecībām ļoti lielu labumu, manuprāt, varētu gūt tieši reģioni."