Eksperti: Latvija ik gadu zaudē vienu mazpilsētu
Demogrāfiskās situācijas uzlabošanos nevar panākt tikai ar ekonomiskajiem labumiem, svarīga ir valsts un sabiedrības vienošanās par to, ka ģimene un bērni ir vērtība, Baltijas Asamblejas (BA) diskusijā Saeimā atzina Baltijas valstu parlamentu deputāti un eksperti.
BA Sociālo lietu komiteja ir pievērsusies demogrāfijas jautājumiem, lai uzsvērtu šīs problēmas nozīmīgumu un rastu risinājumu situācijas uzlabošanai, sacīja komitejas līdzpriekšsēdētāja Silva Bendrāte (V). Ir svarīgi saprast, ar kādiem pasākumiem sākt, tomēr esam secinājuši, ka nepietiek runāt tikai par pabalstiem, liela nozīme ir arī sabiedrības vērtībām, psiholoģiskiem aspektiem, kultūrai, kā arī migrācijas procesiem, norādīja Bendrāte.
"Visā Eiropā ir sākusies demogrāfiskā ziema," sacīja deputāte, uzsverot, ka Latvijā situācija ir visdramatiskākā no Baltijas valstīm.
Latvija ik gadu zaudē vienu mazpilsētu - ap 13 000 iedzīvotāju, tomēr valsts nav noskaņota padoties, un būtu jānovērš visi šķēršļi, kas kavē iedzīvotājus izšķirties par ģimenes pieaugumu, uzskata Bendrāte.
Organizācijas "Nākotnes fonds" izpilddirektors Oskars Putniņš uzsvēra, ka Latvijai šī problēma būtu jārisina steidzami, jo tieši tagad ir liels skaits sieviešu fertilā jeb auglīgā vecumā, un jau tuvāko piecu, maksimums, desmit gadu laikā tiks zaudēts potenciāls demogrāfiskās situācijas uzlabošanai..
Pēc Putniņa domām, lai uzlabotu demogrāfisko situāciju, jāmaina vērtību sistēma sabiedrībā, jāparāda, ka tieši ģimene un bērni ir vērtība.
Tāpat ģimenes un bērnu nedrīkst "ekonomiski diskriminēt", kā arī būtu jānodrošina papildu balss tiesības vēlēšanās vecākiem par bērniem līdz 18 gadu vecumam. Šo ideju par papildu balss tiesību piešķiršanu Bendrāte nosauca par "ļoti avangardisku", tomēr atzina, ka frakcijā par to sākuši diskutēt, jo katra ideja ir apspriešanas vērta.
Arī kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere uzskata, ka demogrāfijas procesus var ietekmēt, sabiedrībai vienojoties, ka bērni un ģimene ir vērtība un jāpanāk iedzīvotāju uzticību valstij, kā arī sniedzot finansiālu atbalstu. Savukārt sociālantropoloģe Aivita Putniņa domā, ka situācijas uzlabošanai ir jāpievērš uzmanība arī dzimumu līdztiesības jautājumiem, nodarbinātības politikai, kā arī jānodrošina iespēja pēc bērna piedzimšanas būt kopā ar ģimeni, izmantojot atvaļinājumu vai strādājot pusslodzes darbu.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām