Braukšana kā karalienei

2011. gada 14. maijs 07:06

1555

Komforts, ko sagādā pārvietošanās ar personīgo automašīnu, benzīna un dīzeļdegvielas cenu kāpuma dēļ prasa arvien lielākus izdevumus. Ne viens vien autovadītājs apsver domu pāriet uz krietni lētāku degvielas veidu – autogāzi. Vai ir vērts? Uz šo jautājumu «Dzīvespriekam» atbild eksperti SIA “Virāža-A" valdes loceklis Konstantīns Adamovičs un atbildīgais par gāzes saimniecību Edgars Silacērps.

Anglijas karalienes rolsroiss brauc ar gāzi, abi mūsu eksperti arī savus auto aprīkojuši ar gāzes iekārtām. Viens otrs draugs, noskaidrojot sīkāk šīs sistēmas darbības principus, kļuvis dusmīgs, kāpēc tik ilgi neviens viņam to neesot atklājis, pajoko meistari. Pēdējā laikā pieprasījums pēc gāzes iekārtu uzstādīšanas aug, tās kļūst arvien modernākas – salīdzinājumā ar to, kas bija pirms gadiem desmit, atšķirība esot tāda pati kā starp mersedesu un zaporožecu. Mūsdienīgajām iekārtām tiek izmantota cita tehnoloģija, drošības līmenis kļuvis daudz augstāks, nemaz nerunājot par ekonomisko ietaupījumu. Lai arī ir tendence gāzei sadārdzināties, tik augstu kā benzīnam vai dīzelim cenas tomēr nekāpj un diez vai arī kāps, pārliecināts K.Adamovičs.

Auto jāpārreģistrē

Teorētiski pārveidot var jebkuru automobili, bet jādomā, vai tas ir vajadzīgs. Mazajiem motoriem – līdz 1,3 litriem – tas ir «pilnīgi garām», brīdina speciālisti. Ar 1,4 var sākt domāt – jo lielāks motors, jo lielāks ieguvums no pārbūves.

Tehniski vienkāršāk pārveidot degvielas padeves sistēmu benzīna dzinējiem – tiem tiek uzstādīta atsevišķa gāzes iešprices sistēma. Pārbūvēt dīzeli ir diezgan sarežģīti un dārgi. Atkarībā no automašīnas modeļa un markas tiek izvēlēts iekšējais vai ārējais gāzes balona uzstādīšanas veids.

Visbiežāk iekšpusē to novieto auto bagāžniekā. Vēl iekārtā ietilpst vārsti, reduktors spiediena dozēšanai, gāzes maisītājs vai iesmidzināšanas sprauslas, kā arī elektroniskais vadības bloks.

Pārbūve izmaksā vidēji 120 latu uz katru cilindru, sistēmas ierīkošana ilgst aptuveni divas dienas.To var veikt tikai CSDD sertificēti meistari, kuri izsniedz atbilstošus dokumentus. Pēc gāzes iekārtas uzstādīšanas automobilis jāpārreģistrē – tehniskajā pasē jābūt minētam, ka tas darbojas gan ar benzīnu, gan gāzi, tiek norādīts arī starptautiski pieņemtais apzīmējums B6. Pērkot auto ar gāzes iekārtu, vajag pārbaudīt, vai dokumentos tas minēts, citādi tehnisko apskati iziet nevarēs.

Var ietaupīt

Mašīna ar gāzi darbojas klusāk. Arī nosēdumu mazāk, jo tā ir «tīrāka» degviela. Ar gāzi motors nedetonē, eļļa jāmaina retāk. Protams, tā ir vēl viena iekārta, kas prasa uzmanību. Taču kārtīgs automobiļa saimnieks seko sava braucamā tehniskajam stāvoklim neatkarīgi no tā, kāda degviela tiek izmantota. Lai auto ar gāzi darbotos nevainojami, pirms pārveides benzīna motoram jāstrādā tuvu ideālam – gāze tomēr esot «kaprīzāka», tā izgaismo mazākās dzinēja ķibeles. «Ja neiet ar benzīnu, tad neies arī ar gāzi,» saka E.Silacērps.

Izdevumu ietaupījums par degvielu, salīdzinot ar benzīnu, ir aptuveni 40 procentu. Iekārtas uzstādīšana atmaksājas vidēji pēc 15 tūkstošu kilometru nobraukuma. Katram ekspluatācijas režīmam ir savs degvielas patēriņš, piemēram, agresīvāka braukšanas stila piekritējam būs cits nekā mierīgam autovadītājam – datorsistēma attiecīgajiem apgriezieniem pielāgos gāzes padevi. Auto tiek iedarbināts, izmantojot benzīnu. Ja reduktors auksts, sistēma auksta – tā vispirms iesils ar benzīnu, tikai pēc tam automātiski pāries uz gāzi. Ja reizēm nepietiek jaudas, notiek automātiska pārslēgšanās uz gāzi – vadītājs to nejūt, dzird tikai slēdža pīkstienu.

Kliedē mītus

Daudzu autovadītāju prātos vēl saglabājušies mīti no pagājušajiem laikiem. Viens no tiem – spēcīgā gāzes smaka salonā. Tas bija raksturīgi vecāka modeļa automašīnām ar sliktu blīvējumu. Modernajās automašīnās šī problēma novērsta. «Ja jūt benzīna vai dīzeļa smaku, cilvēki nezin kāpēc neuztraucas, kaut arī tas ir tikpat bīstami. Svarīgākais – sekot, lai auto būtu tehniskā kārtībā,» uzsver K.Adamovičs.

«Tas ir mīts, ka gāze bendē motoru. Padomju laikā tā bija taisnība – moskvičā lēja 76. benzīnu. Gāzei oktānskaitlis ir 96 – 98, tā jau ir pavisam cita degviela, cita kvalitāte. Starpība starp 76 un 96 vai 98 ir diezgan liela,» piebilst E.Silacērps.

Salīdzinot ar benzīnu vai dīzeli, gāze ir ekoloģiski tīrāks produkts, tāpēc daudzās Eiropas valstīs, izmantojot gāzes iekārtas, var saņemt nodokļu atlaides. Latvijā šāda norma nav ieviesta.

Latvijas degvielas uzpildes stacijās gāzi automašīnās pilda operators, jo tas var būt samērā bīstami.

«Nepareizi ievietojot «pistoli», gāze var noplūst, – notiek apsaldēšana.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Braukšana kā karalienei

Kategorijas