Vaiņodnieki viesojas Grenlandē

2011. gada 11. aprīlis 09:25

1038

No 27. marta līdz 6. aprīlim 19 Vaiņodes vidusskolas 9. – 12. klašu jaunieši un skolotājas Viktorija Bulavkina, Gunta Minka un Maira Strēle pavadīja Grenlandē - pasaules lielākajā salā - projekta NordPlus junior programmas „Landscape Shapes Culture” apmaiņas vizītē.

Projekta mērķis – vērot, kā ainava ietekmē un veido tautas kultūru un kā cilvēks un kultūra ietekmē un veido ainavu, un, protams, baudīt skaisto zemi.

Skolotājas atzīst, ka zeme ir patiešām skaista, ainava gluži sveša – nekur tai līdzīga nav redzēta. Pilnīgi sveša zeme, sveša smarža. Ja pirmajā sajūsmā visiem likās – cik te skaisti būtu dzīvot, tad nedēļas beigās sapratām, ka dzīvot tur mums būtu grūti, kaut gan viss tur it kā bija.

Viktorijai šķiet, ka dzīves ritms Grenlandē ir par lēnu, jo pašai diena ir piepildīta.

Gunta piebilst, ka skolas dzīve tā lēni plūst: „Viņi visu uzņem ļoti viegli un mierīgi. Ja kaut ko šodien nepaspēs, tad to darīs rīt. Traucētu tas, ka skolas apmeklējumi ļoti brīvprātīgi – gribi nāc, gribi nenāc (protams, noteiktajā laikā visam uzdotajam jābūt izpildītam). Pārsteidz, kur meklējama jauniešu motivācija ierasties un mācīties, ja tajā pašā laikā 6 vai 7 klases biedru nav, bet citi ir ieradušies un dara uzdoto. Varbūt, ka dzīves nesteidzību ir ietekmējuši apstākļi – pusgadu ilgā polārā nakts, kas arī ir noteikusi grenlandiešu mentalitāti. Protams, stipri jūtama arī dāņu ietekme.”

Skolotājas stāsta: „Pēc Vaiņodes vidusskolēnu koncerta Sisimiut pilsētas skolas jaunieši uzsvēra, ka viņi apskauž mūs par to, ka varam būt tik lepni par savu kultūru, ka mēs dziedam ar pārliecību savas tautas dziesmas, ar smaidu izdejojam tautas dejas. „Mums arī ir tik skaista kultūra, skaista kultūra, bet mēs pamazām izzūdam, jo neko nedarām, lai to saglabātu,” un secināja, ka arvien vairāk pierod pie dāņu kultūras, jo redz, ka tas ir vieglāk un izdevīgāk naudas izteiksmē, tas ir eiropeiskāk.

Grenlandiešu (inuītu) valodu mācās tikai pirmajās klasēs, paralēli arī dāņu valodu, bet visa izglītība ir dāņu valodā. Inuītu valoda ir apdraudēta, tai nav rakstu valodas, viens vārds var būt teikuma garumā, jo tam, lai izskaidrotu konkrētu īstenības faktu, tik pievienotas galotnes, priedēkļi un piedēkļi. Vārds ir aprakstošs, un, ja nezina, par ko tiek runāts, var arī tā jēgu nesaprast.

Dāņu klātbūtne jūtama visur. Arī skolās – tās ir labiekārtotas, modernas, tehniski nodrošinātas. sarunā ar vietējā kuģīša kapteini uzzinājām, ka iebraucējam no Dānijas darba alga ir par 20% lielāka kā vietējiem: „Es neesmu bagāts, bet varu ļoti labu dzīvot!”.

Mums laimējās – bija silta nedēļa. lai arī termometrs rādīja -19 C, likās silts laiks, jo aukstums ir sauss. Sniegs skan dobji it kā apakšā būtu liels tukšums. Bijām augstu fjordos – brauciens ar traktoriem apmēram 2 stundas, un tad pilsēta tur, lejā, izskatījās kā mazs pleķītis, bet lielās slēpošanas trases pacēlāji kā kniepadatas galviņas.

Lai arī ainavā nebija mums tik pierasto koku, nejutām to trūkumu. Redzējām ziemeļbriežus, roņus, mežapīles okeānā, milzīgi lielus kovārņus un kaijakus.

Aizbraucām arī uz Kangerlussuaq ledāju – gaiši zils, spīdošs, bet visspilgtākais iespaids – redzējām ziemeļblāzmas spēles debesīs, un šīs sajūtas nevar izstāstīt.

Mūsu ceļojums pilnībā apliecina antropologa Alfrēda Krēbersa atziņu: "Ir taisnība, ka kultūra sakņojas dabā, un tādēļ tā nav izprotama, ja tiek aplūkota atrauti no tā dabas apgabala, kurā tā pastāv."

Mums visiem vēl viena pieredze un apziņa, cik mēs esam bagāti, saglabājot savu kultūru. Visiem nostiprinājās pārliecība, ka pasaule ir jāredz, lai saprastu, kas esi pats, kur ir tava piederība un cik svarīga ir māju sajūta.”

Skolotājas pārliecinātas, ka šis ceļojums ir patiesa dzīves skola un cits pasaules redzējums, kas nekādi nav iegūstams, izlasot grāmatā vai noskatoties TV.

Viktorija saka: „Man ceļojumos vislaimīgākais brīdis ir redzēt, kā bērni iekāpj lidmašīnā, jo viņi dodas iepazīt kaut ko jaunu”, un Gunta piebilst, ka ar katru reizi jāmācās iziet dzīvē un katram pašam par sevi droši stāstīt pasaulei.

Sarunājos ar skolotājām Viktoriju Bulavkinu (projekta koordinatore) un Guntu Minku. Koncertu grenlandiešiem sagatavoja Maira Strēle (deju skolotāja), Baiba Leite (mūzikas skolotāja) un Guna Satovska (skatuves runas skolotāja).

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vaiņodnieki viesojas Grenlandē

Kategorijas