Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Ventiņu "Zāļu sieva" viesojas Rucavā

Lietotāju raksti

2011. gada 7. aprīlis 12:57

1323
Ventiņu "Zāļu sieva" viesojas Rucavā

Ar Rucavas novada domes gādību divu dienu garumā pāgājušo svētdienu (viesu mājā „Bajāri”) un pirmdienu (Kultūras nama zālē) rucavniekiem bija iespējams baudīt ventiņu stāstnieces un zāļu sievas Līgas Reiteres pilnasinīgo sniegumu.

Divi semināri – viens par zāļu tējām, otrs – par pirtī iešanu, katrs trīs stundu garumā spēja noturēt neatslābstošu interesi, darba prieku. Vēl vairāk – katrs no pāri par divdesmit svētdienas semināra dalībniekiem mājās aizgāja ar krietnu veselības porciju un nebeidzamu smaidu sejā, jo ik pa brīdim tika smiets uz nebēdu. Un visi ir vienis prātis – iegūts daudz vērtīgu padomu, reizē ar to baudīta ventiņu dzīvā valoda un tas viss, pateicoties skolotājas augstajai meistarībai, viņas prasmei stāstīt nopietnas un svarīgas lietas it kā pa jokam, iepinot valodā spēcīgus salīdzinājumus, izraisot nozīmīgas asociācijas, pastāstot būtisko, mazākzināmo un interesantāko, liekot pašiem darboties – te atlasot, sagrupējot, aplūkojot un arī izlasot kartītes, gan spēlējot Bingo, gan kārtojot pārbaudījumu – visiem kopā atpazīstot kārbiņās esošās zāļu tējas.

Lūk, ko mēs labu uzzinājām un iemācījāmies! Arī indīgie augi ir ļoti derīgi. Tā plūškoks liekams tualetēs, burkānu stirpās, pieliekamajos – lai atbaidītu grauzējus un nomāktu smakas. Ogas ir ēdamas un zaptē vārāmas, bet tikai tad, kad tās ir pilnīgi nogatavojušās. Maijpuķīte mazās devās mazina spriedzi, depresiju, bet tās saldā smarža lielā daudzumā traucē koncentrēties. Paparžu saknes ir ēdamas, ļoti garšīgas, un uzlabo elpošanu, tikai jāzina, ka ir viena paparde – Ērgļu paparde, kuras saknes ir ļoti indīgas. Mēģinājām paši atcerēties, kurus augus lietojam salātos. Līga savukārt dāsni dalījās savās salātu receptēs un stāstīja arī, kā pagatavojams zaļais „šmoķis” un zaļais medus, ko var lietot – „kad gribas ēst, bet vēl nav ko ēst”, „kad esi pārguris vai sanervozējies”, „kad slimais kaimiņš jāapciemo” vai „kad kaimiņš atnācis ciemos” un „ja ir bronhīts”. Savukārt tēju gatavojot, svarīgi zināt, ka tās lietderība mainās atkarībā no tējas ievilkšanās ilguma – tikko uzlieta tēja laba galvai, ievilkusies kādas desmit minūtes – tam, kam tā domāta ( lielāko tiesu iekšējiem orgāniem), bet pastāvējusi ilgāk par 20 minūtēm – locītavu sāpēm, saistaudiem, žultij. Tējas vislabāk vākt un uzglabāt linu kulītēs. Uzzinājām, kā gatavot dopinga spilvenu un miega spilvenu, kā satīt kvēpināmo nūjiņu un kā sasiet ziedu slotu rituāla pērienam. Cik svarīgi, pirtī ejot runāt tikai labu.

Pēršanās pirtī – tā ir īsta maģija, par ko var tikai nojaust, bet cik svarīgi kaut ko tādu pašam iemācīties vai arī kaut reizi mūžā izbaudīt tādu īstu lielo pērienu! Tā kā klātesošie izteica apbrīnu par jauko ventiņu valodu Līgas sniegumā, tad „desertā” sekoja ventiņu valodas skola – tika skaidrots, ka vīrietis un sieviete ventiņu valodā ir līdzvērtīgi: „Viš”( viņa) iet un „viš” ( viņš ) iet. Un ventiņš nelocās visiem vējiem līdzi. Viņš saka: es „gā”, tu „gā”, viš „gā”, mēs „gā” ( vakar). Bet šodien es „iet”, tu „iet”, viš „iet”, jūs „iet”. Un tad var tikai skolotājai piekrist , ka, ja Endzelīna laikā par latviešu valodas pamatu būtu pieņemta ventiņu valoda, tad šodien neviens ārzemnieks nežēlotos, ka to iemācīties ir neiespējami.

Klausītāji saka paldies par šo jauko tikšanos gan pašai stāstniecei Līgai Reiterei, gan Rucavas novada domei (Līga atmin, ka visu šo trīs gadu laikā, kopš viņa piedāvā šos seminārus, Rucava ir ceturtā pašvaldība, kura saviem iedzīvotājiem tos finansē), gan „Bajāru” saimniekiem, kuri ne tikai laipni uzņēma semināra dalībniekus, bet semināra noslēgumā gādāja arī par pirti, kurā likt lietā iegūtās zināšanas, kā arī Rucavas tradīciju klubam par smeķīgo zupu.

Kategorijas

Kategorijas