Ekonomists: Eiropa traucas pretī recesijai kā auto no apledojuša kalna
Jūs esat savā auto, braucot naktī pa apledojušu ceļu. Jūs braucat augšup pa stāvu kalnu. Pēkšņi Jūsu transportlīdzeklis apstājas, tad lēnām tas sāk slīdēt lejā no kalna... atmuguriski. Nekas, ko jūs izmēģināt, nespēj to apturēt. Jūs slīdat lejup pa kalnu ar arvien pieaugošu ātrumu. Kalns kļūst stāvāks un stāvāks, un stāvāks. Jūs saprotat, ka nekontrolējams spēks ir pārņēmis varu pār Jūsu likteni.
Šie ir vārdi, ko Karls Veinbergs (Carl Weinberg), High Frequency Economics galvenais ekonomists, izmanto, lai raksturotu eirozonas bēdīgo stāvokli pēc vilšanos radījušā piektdienas Eiropas Savienības samita, kurā Eiro plus pakts, kas paredzēts bloka ekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai, pamatojoties uz tehniskiem faktoriem, tika atlikts līdz jūnijam. Šie tehniskie faktori bija sabiedriskā doma Vācijā un Somijā.
Samita laikā Briselē Eiropas līderi arī vienojās par tā sauktā glābšanas fonda pārstrukturēšanu.
Taču, pēc Veinberga domām, «uz galda nav nekā», kas var apturēt eirozonas ieslīgšanu krīzē.
«Naudas aizdošana jau tā parādu nomāktām valstīm nelīdz un nemaina tās,» norāda ekonomists, piebilstot, ka nav arī plāna, kā rīkoties valstu defoltu gadījumos.
Medijs gan piebilst, ka citi analītiķi nav tik pesimistiski.
Piemēram, Frankfurtes Barclays Capital pārstāvis Frenks Engels (Frank Engels) izpētes ziņojumā rakstījis: «Reformas varēja būt ambiciozākas. Taču tās ir vērstas uz pašreizējā regulējuma nepilnībām, un mēs tās uzskatām par lietderīgu pirmo soli uz ciešāku ekonomikas politiku saskaņošanu eirozonā,» viņš norādījis.
Savukārt Veinbergs uzskatot, ka Īrija un Grieķija ir bankrotējušas, un tām, visticamāk, sekos Portugāle.
«Jebkurā no šīm trim valstīm varētu iestāties defolts jebkurā brīdī,» viņš rakstījis.
Kā vēstīts, pateicoties trīs gadu, 110 miljardu eiro glābšanas finansējumam no eirozonas valstīm un SVF, Grieķija pērn spēja izvairīties no bankrota. Apmaiņā pret naudu sociālistu valdība samazināja pensijas un algas, vienlaikus palielinot nodokļus un pensionēšanās vecumu laikā, kad valda recesija un aug bezdarbs. Īrija kļuva par otro eirozonas dalībvalsti pēc Grieķijas, kam pērn bija nepieciešama starptautiska palīdzība. Īrijas valdība bija spiesta pieņemt 85 miljardu eiro glābšanas paketi, ko nodrošināja SVF un ES.
Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs nesen atkāpās no amata, jo parlaments noraidīja taupības budžetu. Kā uzskata eksperti, tas varētu radīt nepieciešamību valstij vērsties pēc palīdzības - tāpat kā Grieķijai un Īrijai.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām