Kampars: Tālāku muļļāšanos ar budžetu sabiedrība negrib pieņemt

2011. gada 21. marts 10:18

535

Kampars: Tālāku muļļāšanos ar budžetu sabiedrība negrib pieņemt

Grūti, smagi, bet izmuļļāsim tos 50 miljonus, taču nākamais vairs nav muļļājiens, tā ir reforma. Tā par valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem izteicies ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība).

"Sabiedrība to vairs negrib pieņemt, tā nogurst no muļļāšanās, tāpēc patlaban ir nepieciešami daudz precīzāki, daudz skaidrāki lēmumi par attīstības problēmām, iesaistot sabiedrību. Bez tā nevar, jo politiķiem netic. Jūtu, ka ekspertu līmenī ir daudz lielāka izpratne un vēlme iesaistīties. Tas liecina, ka ir lielāka izpratne par to, ka sarkanās lampiņas sadegtas visā līnijā," intervijā portālam Nozare.lv skaidroja ministrs.

Viņš gan nepiekrīt argumentiem, ka pēdējie divi gadi nav bijis reformu laiks. Ja raugās pilnīgi no teorijas viedokļa, budžeta konsolidācija tik straujos tempos un ar šādām metodēm, viņaprāt, ir reforma - sāpīga, bet budžeta reforma, kas ilgtermiņā dos pozitīvu efektu tautsaimniecībai.

Savukārt brīdī, kad ir redzams tuneļa gals, viņaprāt, jāizvirza pilnīgi skaidri attīstības mērķi. "Nevaram vairs lietot nodrāzto, nevajadzīgo vārdu "konsolidācija", jāsāk lietot tēzes, kas ir svarīgas ekonomikas attīstībai," teica ministrs.

Viņš redzot trīs pamatvirzienus.

Pirmais ir darba vietu programma. Runa ir par jaunu darba vietu radīšanu ražošanas, eksporta sektorā, atbalstot attiecīgos uzņēmumus. Ministrs norādīja, ka šīs būs reālas reformas - valsts kapitāldaļu pārvaldībā, finanšu institūciju aktīvā iesaistē. Kā jau ziņots, atbalstu ražošanas uzņēmumiem iecerēts sniegt caur reindustrializācijas fondu, kuram līdzekļus varētu gūt no valsts uzņēmumu daļu pārdošanas, kā arī piesaistot privāto finansējumu.

Otrs virziens, pēc Kampara domām, ir Latvijas iedzīvotāju prasmju, iemaņu un profesionālās un augstākās izglītības līmeņa konkurētspējas radikāla paaugstināšana.

"Ik pa laikam esam pieraduši atskaņot patīkamas lietas, ka Latvijā ir kvalificēts darbaspēks, esam centīgi, tautasdziesmās runājam par tikumu, bet diemžēl nākas sastapties ar pretējām lietām. Nesen lasīju intervijā ar vienu no darbā iekārtošanas kompāniju vadītājām, ka arvien biežāk pie 14% bezdarba līmeņa fiziski nav darbaspēka. Patlaban visas nozares, ar ko runājam - kokrūpnieki, metālapstrādātāji, elektroniskā rūpniecība, ķīmija un farmācija -, visi vienā balsī saka, ka kvalificēta, gudra, apmācīta darbaspēka, kam maksāt augstu algu, patlaban Latvijā nav," situāciju skaidroja Kampars.

Viņš norādīja, ka šī ir horizontāla valdības reforma, kur īsā laikā jāatrod risinājums. Ministra skatījumā, Izglītības un zinātnes ministrijai un daudziem viedokļu līderiem un ekspertiem izglītības jomā bija jāsaprot, ka tā ir ļoti nopietna problēma, taču viņš vairāk jūtot mēģinājumu aizsargāt "savu mazo vajadzību un līdzšinējo "izsisto", iegūto pozīciju ar finansēm, daudz nedomājot, kas ir apakšā". Kampars prognozēja, ka ar izmaiņu veikšanu šajā jomā ies ļoti smagi, jo nozare mēģinās aizstāvēt esošās pozīcijas.

Trešais virziens ir sociālā budžeta ilgtspējas risinājumi.

"Reformu vēl daudz, bet šīs patlaban ir, manā izpratnē, galvenās," teica ministrs.

Vaicāts, kādus konkrētus soļus Ekonomikas ministrija ir gatava spert attiecībā uz izmaiņām izglītībā, Kampars pauda gatavību kopā ar nozarēm strādāt pie ļoti detalizētas darba tirgus prognozēšanas. "Varam saskaitīt, piemēram, cik Zemgalē ir vajadzīgi traktoristi, kādi speciālisti ir vajadzīgi, jo patlaban viņi paši apmāca cilvēkus, kas darbojas ar modernajiem traktoriem. Tas pats ir citās nozarēs."

Savukārt pēc tam valdība, visticamāk, skatītos, ko tieši valsts finansē. "Kāpēc, piemēram, valstij jāfinansē juristi? Nesaprotu to. Jurists tomēr ir konkurētspējīga profesija, kurā strādājot, studiju kredītu spēj atmaksāt, kā tas ir visā pasaulē. Varbūt jādod ķīmiķiem vai inženieriem, kuru trūkst, kokrūpniecības ķīmijas speciālistiem, kuru nav, bet ar noteikumiem - ir valsts apmaksātas studijas, stipendija, strādā desmit gadus uz noteiktiem noteikumiem noteiktā vietā," iespējamos risinājumus minēja Kampars.

Uz jautājumu, kāpēc lai tagad kaut kas pēkšņi mainītos, ja diskusija par šiem jautājumiem notikusi jau gadiem, valdības loceklis pauda viedokli, ka situācija ir nobriedusi tiktāl, lai nebūtu ceļa atpakaļ. Viņaprāt, tagad, analizējot arī to, kur esam globālajā ekonomikā, ir pilnīgi skaidrs - ja neatrisināsim to tuvāko gadu laikā, pazaudēsim visu.

Viņš piebilda, ka modeļi var būt dažādi. Piemēram, ja ir vajadzīgi kāda līmeņa speciālisti nelielā apjomā, var finansēt viņu apmācības ārzemēs labākajās augstskolās, nevis pašiem uzturēt programmu, kas ir dārga. Savukārt koncentrēties var uz tām jomām, kur ir apjoms, piemēram, medicīna, kur ir joprojām konkurētspējīga izglītība.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kampars: Tālāku muļļāšanos ar budžetu sabiedrība negrib pieņemt

Kategorijas