Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Grobiņas arheoloģisko ansambli pieteiks UNESCO pasaules mantojuma programmai

BNS, ziņu aģentūra
Grobiņā

2011. gada 25. februāris 13:38

1265
Grobiņas arheoloģisko ansambli pieteiks UNESCO pasaules mantojuma programmai

UNESCO Latvijas nacionālās komisijas (LNK) asambleja piektdien izvērtēja piecus iesniegumus nacionālā matojuma saraksta papildināšanai, no tiem sarakstā iekļaujot trīs. Grobiņas arheoloģisko ansambli nolemts 2012.gadā pieteikt UNESCO pasaules mantojuma programmai.

Grobiņas arheoloģiskajā ansamblī ietilpst seši valsts aizsargājamie arheoloģiskie pieminekļi – Skābaržkalns un senpilsēta, Atkalnu, Priediena, Pūrānu, Smukumu senkapi un Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem. Ansamblis ataino vikingu kultūru un tās atstāto mantojumu. Asamblejas pārstāvji uzsvēra, ka Grobiņas ansambli pasaule var saistīt arī ar citām valstīm, kurās ir līdzīgas vikingu vēsturiskās vietas, un tā Grobiņa var iegūt lielāku starptautisko atbalstu.

Izvērtējot piecus iesniegumus, UNESCO LNK asambleja saskaņā ar UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā saraksta nolikumu un ņemot vērā kompetentu institūciju un ekspertu viedokli, nolēma nacionālajā sarakstā iekļaut Kuldīgas vecpilsētu Ventas senlejā, Grobiņas arheoloģisko ansambli un Daugavas lokus.

Asambleja, izskatot iesniegtos pieteikumus, nolēma pagaidām neiekļaut nacionālā mantojuma sarakstā Daugavpils cietoksni, to pamatojot ar to, ka padomju laikā cietoksnis ir pārāk sabojāts un tajā ir jāiegulda vēl daudz līdzekļu, lai to varētu uzskatīt par cienīgu pieteikšanai uz UNESCO pasaules mantojumu.

Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte uzsvēra, ka pozitīvs solis uz Daugavpils cietokšņa iekļaušanu nacionālā mantojuma sarakstā ir vēsturiskā Rotko centra atjaunošana.

Nacionālajā sarakstā neiekļāva arī Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko ciematu. Asamblejas sēdes dalībnieki pauda viedokli, ka tas ir savam laikam inovatīva vieta visā Baltijas reģionā. Ciemata iekļaušanu nacionālā mantojuma sarakstā nolēma atlikt līdz laikam, kad tas tiks vairāk atjaunots.

Eksperti, kuri izvērtēja katru no objektiem, uzsvēra nepieciešamību sīkāk izvērst pamatojumu un argumentāciju nominētās vietas atbilstībai īpašas nozīmes universālās vērtības kritērijiem, kā arī pilnveidot vietas saglabāšanas un pārvaldības plānus, nodrošinot plašāku sabiedrības iesaisti un daudzpusīgu šo vietu vērtību saglabāšanu un izcelšanu.

Neiekļautās divas nominācijas ir aicinātas pilnveidot pieteikumus un atkārtoti iesniegt tos Latvijas nacionālajam sarakstam.

UNESCO Pasaules mantojuma programma ir redzamākā UNESCO programma pasaulē, un nacionālo sarakstu veidošana ir mehānisms, kā veicināt un vairot mantojuma vērtības apziņu un izpratni sabiedrībā, rosināt diskusiju par vērtībām un sekmēt sabiedrības lomu mantojuma apzināšanā un saglabāšanā.

Latvija Konvencijai par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību pievienojās 1995.gadā, un pašlaik UNESCO Pasaules dabas un kultūras mantojuma sarakstā ir divi ieraksti no mūsu valsts: Rīgas vēsturiskais centrs un Strūves ģeodēziskais loks.

Kategorijas

Kategorijas