Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bārzdiņš par lielāko panākumu pirmajās 100 dienās atzīst skaidru nozares prioritātes noteikšanu

BNS, ziņu aģentūra

2011. gada 9. februāris 17:06

1754
 Bārzdiņš par lielāko panākumu pirmajās 100 dienās atzīst skaidru nozares prioritātes noteikšanu

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš, vērtējot veikumu pirmajās 100 dienās, par nozīmīgāko panākumu uzskata skaidru veselības aprūpes nozares prioritāšu noteikšanu.

Ministrs vērtējumā par paveikto kopš Valda Dombrovska ("Vienotība") vadītās valdības darba sākuma pauž, ka ir noteikta skaidra veselības aprūpes nozares prioritāte - ģimenes ārstu, primārajā aprūpē strādājošo ārstu palīgu un māsu pieejamības uzlabošana un viņu atbildības palielināšana par iedzīvotāju veselības veicināšanu, pacientu ar hroniskām slimībām un vecu cilvēku aprūpi dzīvesvietā.

Tāpat šajā laikā ir aktualizēta veselīga dzīvesveida un uztura nozīme sabiedrības veselības saglabāšanā un uzlabošanā, veikti pasākumi valsts līdzekļu efektīvākai izmantošanai slimnīcu sektorā un īstenots kompensējamo zāļu izmaksu samazinājums.

"Primārā veselības aprūpe ir visas veselības aprūpes nozares stūrakmens, tādēļ pakāpeniski jāmainās gan pašu ārstu, gan arī sabiedrības attieksmei pret ģimenes ārstu sniegto aprūpi," norādījis Bārzdiņš, piebildtot, ka pašlaik sadarbībā ar ģimenes ārstiem un Latvijas Pašvaldību savienību norit intensīvs darbs pie papildu pieejamības un kvalitātes kritēriju un ģimenes ārstu novērtējuma apmaksas kārtības izstrādes.

Runājot par veselīga dzīvesveida popularizēšanu, Bārzdiņš uzsvēris, ka ir sākta diskusija par dzīvesveida un uztura paradumu maiņu, kas ieguvusi plašu rezonansi sabiedrībā un citu nozaru pārstāvju vidū, tāpat sākts darbs pie alkohola patēriņa samazināšanas un alkoholisma ierobežošanas plāna izstrādes 2012. līdz 2014.gadam.

Ministrs uzskata, ka bijis vērtīgi sagatavot pasākumus valsts līdzekļu efektīvākai izmantošanai slimnīcu sektorā. Lai uzlabotu līdzekļu izlietošanas efektivitāti un rastu iespēju salīdzināt gan iestāžu administratīvos izdevumus, gan vienādu diagnožu ārstēšanās izmaksas, šogad Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Bērnu klīniskajās universitātes slimnīcā, kā arī Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā un pārējās - kopumā 14 slimnīcās – ieviesta vienota finanšu uzskaites un uzraudzības sistēma.

Tāpat Veselības ministrijas darba grupa, kurā piedalās arī pašvaldību, slimnīcu, nevalstisko organizāciju pārstāvji, ir sākusi lokālo un aprūpes slimnīcu darbības izvērtējumu. Darba grupas uzdevums ir izvērtēt pieejamos resursus minimāli nepieciešamās diennakts palīdzības nodrošināšanai, kā arī iedzīvotāju vajadzībām atbilstošo plānveida stacionāra, dienas stacionāra un ambulatoro pakalpojumu apmēru.

Lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju saņemt valsts kompensētos medikamentus arī pēc veselības budžeta samazināšanas un pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas, tika sāktas sarunas ar zāļu ražotājiem un lieltirgotājiem par iespējamajiem problēmas risinājumiem. Panākta vienošanās, ka šogad ražotāji un lieltirgotāji solidāri segs deficītu, ja nepieciešamais kompensējamo medikamentu apmērs būs lielāks par piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tāpat no 4 līdz 1% samazināts pieļaujamais lieltirgotavas uzcenojums dārgākajiem medikamentiem, klāstījis Bārzdiņš.

"Diemžēl daudzas lietas atduras pret nepietiekamo finansējumu. Nozares finansējums 3,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta objektīvi ir niecīgs salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm. Finansējums nozarei nākamajos gados noteikti jāpalielina, bet arī līdz tam ir iespējams veikt noteiktas reformas, no kuru īstenošanas negrasos atkāpties," norādījis ministrs.