Mājas dežūras samazina slimnīcas izdevumus uz darba samaksas rēķina
Liepājas reģionālās slimnīcas (LRS) Dzemdību blokā uz nakti paliek viena vecmāte. Otra ir mājas dežūrā – viņu atved, ja iestājas vēl kāda dzemdētāja vai ir citi sarežģījumi. Tāpat ir viens dežūrējošais ginekologs, otrs – mājas dežūrā, par ko samaksa ir uz pusi mazāka. Tāda kārtība ieviesta vēl “Bārzdiņa laikos”. Tomēr kāda topošā māmiņa raizējas, vai šāda kārtība nodrošinās kvalitatīvu aprūpi.
“Vecmātes uzdevums ir vadīt dzemdības, bet tas nenozīmē, ka vecmāte visu laiku turēs rociņu. Tas ir mīloša cilvēka uzdevums. Vecmāte profesionāli dara savu darbu, kas, protams, neizslēdz arī to, ka ir arī rociņa reizēm jāpatur. Bet ne visu laiku,” skaidro I. Ķuda, piebilstot, ka Kurzemē nav drošākas vietas kur dzemdēt kā Liepājā . Ja ir paredzami sarežģījumi, noteikti tiks pievērsta pastiprināta uzmanība. “Vakar bērniņš dzima tūpļa guļā, un zālē bija astoņi speciālisti, lai viss izdotos maksimāli labi,” piemēru nosauc I. Ķuda.
Viņa uzsver – lai būtu nepārtraukts emocionālais atbalsts, var izvēlēties ģimenes dzemdības, kad klāt ir mīlošs vīrs, bērna tēvs. Par to netiek iekasēta nekāda papildu maksa, taču vīrietim jābūt veiktai rentgenogrammai, viņam pirms tam jāapmeklē mācības, jābūt maiņas drēbēm. Līgums par maksas pakalpojumu jāslēdz tad, ja vēlas arī laiku pēc dzemdībām pavadīt atsevišķā istabā.
Pavisam Grūtnieču-dzemdētāju aprūpes un ginekoloģijas nodaļā diennakts režīmā ir trīs vecmātes, skaidro LRS preses sekretāre Indra Grase. “Šobrīd esam mierā un tiekam galā. Tāda paciente vēl nav bijusi, kura paliktu bez nepieciešamās aprūpes,” vērtē I. Ķuda. Mājas dežūrā pa nakti ir ne tikai vecmāte, bet arī otrs ginekologs. Mājas dežūra nozīmē, ka jābūt gatavam vilkt mēteli mugurā un būt nekavējoties darbā. Pēc mediķa brauc slimnīcas transports, kas viņu nogādā arī atpakaļ. Trīs no vecmātēm dzīvo Grobiņā, bet aizbraukt viņām pakaļ esot vieglāk nekā cauri visai Liepājai. “Ja būtiski pieaugs darba apjoms, piemēram, Kuldīgas slimnīcu slēgs, ja būs vairāk sarežģītu dzemdību, pastāv iespēja, ka atjaunos dežūras uz vietas,” piebilst I. Ķuda. Tāda bijusi vienošanās ar slimnīcas vadību, kad ieviesta šāda kārtība.
“Mājas dežūras nav nekas revolucionāri jauns. Pakalpojuma kvalitāte no tā necieš,” teic slimnīcas valdes priekšsēdētājs Edvīns Striks. Kad slimnīcai “nogriezts” finansējums par 53 procentiem 2009. gadā, meklējuši variantus, kā dzīvot ekonomiskāk. Dežurē šoferis, kurš ved ne tikai vecmāti vai ginekologu, bet arī citus speciālistus: neirologu, radiologa asistentu u.c. Tāda kārtība ir laika posmam no pulksten 16 līdz rītā 8, kā arī brīvdienās un svētku dienās. Lai nokļūtu slimnīcā, mediķi izmantojot arī savu transportu.
“Ekonomija kopumā ir. Pēc viena mēneša nevar skatīties,” E. Striks komentē janvāra Dzemdību bloka izsaukumu skaitu - 24. To, ka slimnīca strādā pat ar peļņu, apliecina arī E. Strika uzruna “Slimnīcas avīzē” pagājušā gada nogalē.
“Es nedomāju, ka būtu pamata šaubīties vai ka Liepājā būtu kļūdas aprūpē. Vecmātes parasti aprūpē vairākas sievietes uzreiz. Nekas tā pēkšņi nenotiek, ir dažādi posmi dzemdībām. Ja dzemdības sākas, vecmāte apseko retāk, vēlāk biežāk, līdz beigās – nepārtraukti. Ir taču vēl arī ginekologs, kurš prot pieņemt dzemdības,” teic Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas vadītāja Dace Rezeberga.
Priekulē dzemdības ir maksas pakalpojums . Ja ir noslēgts dzemdību līgums, mediķi, tuvojoties dzemdību datumam, visu laiku ir it kā mājas dežūrā, tikai - neapmaksātā. “Kuru katru dienu gaidām dzemdētāju no Bārtas,” pastāsta Priekules slimnīcas vecmāte Marita Vismine. “Pati varu būt slimnīcā desmit minūšu laikā. Tālākā vecmāte dzīvo 500 metrus no slimnīcas.” Dzemdībās klāt ir “pilns komplekts” – divas vecmātes, ginekologs, neonatologs. Pērn piedzimuši 32, janvārī – jau septiņi bērni: trīs liepājnieki, grobiņnieks, vaiņodnieks, divi priekulnieki.
Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļā viens ārsts dežūrē uz vietas, otrs ir mājas dežūrā. Pēc pulksten 18 paliek viena vecmāte, otrai nav pat ne oficiālas mājas dežūras, bet gadās, ka nepieciešamības gadījumā kolēģi zvana un aicina palīgā. Šogad Kuldīgā pieņemtas jau 72 dzemdības, apjoms pieaugot.
“Šobrīd algas vairs nerēķinām, strādājam uz izdzīvošanu. Ja ir nepieciešams, strādā visi. Lauki var izdzīvot tikai ar pašaizliedzīgu attieksmi. Liepāju nekad nepārspēsim ne aparatūras, ne ārstu ziņā, bet piedāvājam labvēlīgu, sirsnīgu attieksmi. Lielajās slimnīcās var atļauties teikt “par to mums nemaksā”,” teic I. Smiltāne, uzsverot, ka nedrīkst par zemu novērtēt emocionāli pozitīvu attieksmi.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām