Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Liepājas Simfoniskajam orķestrim gads sācies labi

Iluta Dreimane
Kultūra

2011. gada 22. janvāris 09:12

1125
Liepājas Simfoniskajam orķestrim gads sācies labi

Liepājas simfoniskajam orķestrim gads sācies ar labu ziņu – palielināta dotācija no valsts budžeta, kas ļaus izvairīties no štatu samazināšanas. Savukārt klausītājiem tas nozīmē iespēju dzirdēt plašu un daudzveidīgu programmu, nevis ierobežotu repertuāru.

Vissmagāk iepriekšējos gados finansējuma samazinājums mūzikas nozarē skāris Liepājas Simfonisko orķestri (LSO) un orķestri “Sinfonietta Rīga”, atzīst kultūras ministres padomnieks un preses sekretārs Andris Saulītis. Lai orķestros nodrošinātu pilnvērtīgu mūziķu skaitu, šiem kolektīviem palielināts finansējums. Pārējo koncertorganizāciju un Latvijas Nacionālās operas finansējums nav palielināts. Liepājnieki šajā gadā saņems par 80 tūkstošiem latu lielāku valsts dotāciju, informē A. Saulītis.

“Mums tas nozīmē ļoti daudz,” gandarīts ir LSO valdes loceklis Uldis Lipskis. Ja finansējums netiktu piešķirts, būtu jāveic dramatisks orķestra sastāva samazinājums – jāatlaiž 15 mūziķi. “Tad mēs paliktu tikai par agrīnās klasikas un mūsdienu mūzikas orķestrīti,” secina U. Lipskis. Faktiski samazinājums būtu bijis jāveic jau pērn, taču, strādājot pārslodzes režīmā un spēlējot komercpasākumos, izdevies saglabāt sastāvu, stāsta LSO vadītājs. Tomēr vēl vienu gadu kolektīvs diez vai tādā režīmā būtu izturējis.

Orķestra administrācija paliks līdzšinējā sastāvā, kaut gan būtu mērķtiecīgi piesaistīt pāris speciālistus darbam ar ārvalstu partneriem, atklāj U. Lipskis. Pašlaik liepājnieki to nevarot atļauties.

Lai panāktu izpratni un pārliecinātu atbildīgās amatpersonas, ieguldīts daudz darba, atzīst LSO valdes loceklis. Piektdien plānota tikšanās ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti, kuras laikā varētu tikt risināts jautājums par finansējuma piesaisti instrumentu remontam, kas arī ir viena no akūtajām nepieciešamībām.

Noteikti būtu pārskatāms jautājums par Pianisma zvaigžņu festivāla finansējumu, uzskata U. Lipskis. Lai arī neviens valsts orķestris nesaņem finansējumu pasākumu organizēšanai, tik vērienīgu pasākumu atstāt tikai uz biļešu pircēju pleciem neesot reāli. Nav zudusi cerība, ka tomēr būs iespēja noturēt festivāla līmeni, piesaistīt labus diriģentus, pauž LSO vadītājs.

Lai arī finansiālā situācija ir stabilizējusies, orķestris slinkot nedomājot. “Plānu pildīsim, bet nebūs vairs pārslodzes,” pasmaida U. Lipskis. Ir iecere veidot plašāku sadarbību ar skolām.

Jau februārī skanēs pirmie koncerti ciklā “Krievu klasikas virsotnes”. 3. un 4. martā koncertos Ventspilī un Rīgā liepājnieki iesaistīsies latviešu jaunās mūzikas dienās. No 9. līdz 13. martam Liepājā notiks Pianisma zvaigžņu festivāls.

1. aprīlī pie LSO diriģenta pults stāsies viesmākslinieks no Austrālijas Pols Ficsimons. Aprīļa vidū sadarbībā ar Latvijas Radio kori tiks atskaņoti Johannesa Brāmsa un Roberta Šūmaņa darbi, tuvākos plānus ieskicē U. Lipskis. Klausītājus gaida arī citi muzikāli pārsteigumi.

Kategorijas

Kategorijas