Pieejama vide kalpo visai sabiedrībai, nevis tikai kādai tās daļai

2010. gada 16. decembris 09:48

2133

Pieejama vide kalpo visai sabiedrībai, nevis tikai kādai tās daļai

Liepāja ir izvirzījusi mērķi būt par pieejamāko pašvaldību Latvijā un pamazām cenšas to īstenot. Normatīvie akti ir, bet to ieviešana dzīvē atkarīga no sabiedrības un speciālistu labās gribas. Pieņēmums, ka ērta un pielāgota vide nepieciešama vien nelielai sabiedrības daļai, ir aplams. Liepājas Būvvaldes Arhitektūras daļas vadītāja Gunta Šnipke atgādina, ka nav runa tikai par cilvēkiem ar invaliditāti - tie ir arī vecāki ar bērnu ratiņiem vai iepirkumu, ceļojumu riteņsomām, vecāka gadagājuma cilvēki u.c., apmēram 70 procentu sabiedrības.

Saskata plašāku labumu
“Ja godīgi, katru dienu tas numuriņš pilns nav. Tā dēļ es to ieguldīto naudu neesmu atpelnījis, bet esmu priecīgs, ka to izdarījām. Ieguvumi ir daudz plašāki, arī labs brends un imidžs viesnīcai,” teic “Poriņa nama” īpašnieks Dainars Dambergs. Pirms pieciem gadiem par 18 tūkstošiem latu, tiesa ar dažu tūkstošu lielu domes līdzfinansējumu, viesnīcā ierīkoja liftu, īpaši pielāgots arī viens numuriņš. Dažiem tas licies savādi, kāpēc trīsstāvu ēkai nepieciešams lifts, taču D. Dambergs norāda – to izmanto ne tikai “ratiņnieki”. Arī gados vecāki klienti, noguruši ceļotāji, lielas bagāžas īpašnieki dod priekšroku liftam, nevis kāpšanai pa kāpnēm. Papildus ieguvumi atklājas pamazām. Uzbrauktuvi līdz recepcijai izmanto visi, kuriem ceļasomas ir uz ritentiņiem.
Invalīdu un viņa draugu apvienība “Apeirons” izdevusi bukletu ar labas prakses piemēriem, atzīstot – katastrofāli trūkst informācijas par pieejamām un draudzīgām atpūtas vietām. Bukletā iekļautas vairākas Liepājas viesnīcas, arī “Spāres” Kalvenes pagastā, kur viesību telpa, pirts un viens numuriņš pieejami cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Tiesības ir, iespēju nav
“Es aicinu cilvēkus, kuri ierauga, ja kādai nesen celtai un ekspluatācijā nodotai publiskai ēkai nav vides pieejamības, noskaidrot, kurš ir šis būves arhitekts, un rakstīt par to iesniegumu jeb sūdzību sertificēšanas centram. Katram arhitektam ir sertifikāts, un ir iespēja to apturēt uz laiku vai pavisam. Praksē divi šādi gadījumi ir bijuši; ja nesūdzēsimies, tad šie cilvēki jutīsies nesodīti,” portāls “LV.lv” citē 10. Saeimas deputātu Māri Dzelzskalnu, kurš ir arī Invalīdu lietu nacionālās padome s sekretārs.
M. Dzelzskalns uzsver – normatīvajos aktos prasības ir iestrādātas līdz pat tādam nosacījumam, ka publiskās ēkās uz kāpņu margām jābūt norādītiem stāvu numuriem Braila rakstā, taču reizēm pat par Eiropas naudu uzbūvē objektus, kuri nav pieejami.
Decembra sākumā, kad pasaulē atzīmē Starptautisko Invaliditātes dienu, Saeimā notika plaša diskusija un tās dalībnieki uzsvēra: “Mūsu vajadzības nav īpašas, bet tieši tādas pašas kā jebkuram cilvēkam. Mums ir tiesības, bet bieži vien nav iespēju.”
Liepājas Būvvaldes Arhitektūras daļas vadītāja Gunta Šnipke vērtē, ka projektētājam nebūtu problēmu atrast dažādus risinājumus , ja vien izprastu to funkcionālo nepieciešamību. “Nevar pārmest – “formāli ierīkoja uzbrauktuvi”. Kā mācēja, tā projektēja – pēc labākās sirdsapziņas. Cita lieta, vai saprata, kāpēc tas vajadzīgs un kāds būtu labākais risinājums,” skaidro arhitekte.

UZZIŅAI
Vides pieejamības standartus būvēs nosaka:
Būvniecības likums, Ministru Kabineta (MK) noteikumi nr. 112 “Vispārīgie būvnoteikumi”,
MK noteikumi nr. 567 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 208-08 “Publiskas ēkas un būves””,
MK noteikumi nr. 102 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-08 “Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami””.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pieejama vide kalpo visai sabiedrībai, nevis tikai kādai tās daļai

Kategorijas