Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā Liepājā un Aizputē spēlēs "Ziemas pasaku"
Sestdien, 18.decembrī, pulksten 19 Liepājas Latviešu biedrības namā Liepājas Simfoniskais orķestris (LSO) aicina uz koncertu "Ziemas pasaka", informē LSO pārstāve Iveta Vēvere. Piektdien, 17. decembrī, LSO ar šo pašu programmu viesosies arī Aizputes kultūras namā.
Koncertā LSO diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā uzburs skaņas ainas no pasaules slaveniem krievu baletiem. Varēs dzirdēt fragmentus gan no Sergeja Prokofjeva "Romeo un Džuljetas", gan Pētera Čaikovska "Gulbju ezera" un Ziemassvētku baleta "Riekstkodis".
Kā pastāsta I. Vēvere, Latvijas Nacionālās operas (LNO) diriģents un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) orķestra diriģēšanas katedras vadītājs Mārtiņš Ozoliņš ir prestižā Jormas Panulas 4. starptautiskā simfonisko diriģentu konkursa laureāts 2009. gadā Somijā. Izglītību ieguvis Emīla Dārziņa mūzikas skolā un JVLMA kordiriģēšanas nodaļā pie prof.Edgara Račevska, kā arī simfoniskās diriģēšanas klasē pie prof.Imanta Rešņa.
Vēlāk pilnveidojies meistarklasēs Vācijā pie Helmuta Rillinga (Helmut Rilling), Lietuvā pie Ģintara Rinkeviča (Gintaras Rinkevičius) un Sanktpēterburgā pie Vasilija Sinaiska (Vassily Sinaisky). Mārtiņš Ozoliņš ir iestudējis operas un baleta izrādes LNO un arī Itālijas operu namos. LNO diriģējis tādus baletu un operu iestudējumus kā Šostakoviča "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta", Čaikovska "Jevgēņijs Oņēgins" un "Pīķa dāma", kā arī "Riekstkodis un "Gulbju ezers", Prokofjeva "Romeo un Džuljeta", Vāgnera "Klīstošais holandietis", Verdi "Nabuko", Maskata "Bīstamie sakari" un citus.
LSO ar M. Ozoliņu sadarbojas regulāri, Liepāja ir piedzīvojusi vairākus koncertus šī diriģenta vadībā, piemēram, aprīlī izskanēja koncerts "No jaunās pasaules".
1935. gadā pabeigtais Sergeja Prokofjeva (1891-1953) balets "Romeo un Džuljeta" ir viens no visu laiku slavenākajiem baletiem pasaulē. Oriģinālajā versijā baletam bija laimīgas beigas, bet bailēs no tā laika kritiķiem, kuri arī tādus komponistus kā Šostakoviču sauca par "deģenerātiem-modernistiem", Prokofjevs šo versiju tā arī nekad nepubliskoja.
Scenārijs Pētera Čaikovska (1840-1893) baletam "Gulbju ezers", kas pirmo reizi izrādīts 1877. gadā Maskavā, ir aizgūts no krievu tautas pasakām, kā arī no kādas vācu leģendas. Stāsts ir par princesi Odetu, kuru ļaunais burvis pārvērta par gulbi.
Čaikovska baletu "Riekstkodis" pirmo reizi izrādīja Sanktpēterburgā 1892. gadā reizē ar komponista pēdējo operu Jolanta. Sākotnēji šis balets bija ļoti neveiksmīgs, bet ar 20. gadsimta vidu tā popularitāte strauji pieauga, un tagad to iestudē neskaitāmas baleta trupas visā pasaulē, jo īpaši Ziemassvētku laikā.
Biļetes var iegādāties visās "Biļešu paradīzes" kasēs. Atlaides skolēniem, studentiem, pensionāriem un grupām.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām