FOTO: Cīravnieki ar praksi apmierināti

2010. gada 30. novembris 09:32

783

Četri Cīravas arodvidusskolas izglītības programmas “Kokizstrādājumu izgatavotājs” izglītojamie – Oskars Pauls, Vladimirs Rusakovs, Ilvars Jozefs un Kristaps Kaluga – no prakses Šverīnes pilsētā Vācijā atgriezušies apmierināti.

Šajā mācību gadā šī ir jau otra audzēkņu grupa, kura mācību praksē, izmantojot Leonardo da Vinči Mobilitātes projektu, strādā kādā Vācijas uzņēmumā. Prakse notika no 26. septembra līdz 31. oktobrim Šverīnē Vācijā.

Galdnieku aroda puišu prakses vieta bija Enriko Janovski galdniecības uzņēmums. Viņu tiešais darba uzdevums prakses laikā bija savu laiku nokalpojuša šķūņa ārsienu atjaunošana, vecos dēļus nomainot pret jauniem. Pēc atjaunošanas šajā ēkā paredzēts izveidot dzīvojamās telpas, tāpēc darbs bija jāveic ļoti rūpīgi, veicot precīzus mērījumus katrā atjaunojuma kvadrātmetrā. Par paveikto gandarījums ir katram no projektā iesaistītajiem jauniešiem. Puišu veikumu atzinīgi novērtēja gan prakses darbu vadītājs Vācijā, gan sadarbības partneru firmas “SALO+ Partner Berufliche Bilding GmbH” pārstāvji.

Divi no jauniešiem, kuri bija praksē Vācijā, mācās grupā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tāpēc praktikantu grupu visu prakses laiku pavadīja arodapmācības skolotājs Egils Šille.

Brīvajā laikā sadarbības partneri organizēja dažādas sporta un kultūras aktivitātes. Tika aplūkota Šverīnes pils, tās arhitektūra no ārpuses, pils dārzs un ekspozīciju telpas, kas atrodas pilī. Jaunieši bija zooloģiskajā dārzā, Brīvdabas muzejā un Ugunsdzēsības muzejā, vēroja pilsētu no televīzijas torņa augstumiem, varēja izvērtēt Šverīnes miniatūrmuzeja “Mazā Šverīne” atbilstību īstajai pilsētai. Jauniešiem bija iespēja apmeklēt fitnesa klubu (apmaksāts abonements), peldbaseinu, spēlēt boulingu, tenisu, iepazīt pilsētu, vācu tautas kultūru un tradīcijas.

Ilvars, atceroties ierašanos Vācijā, stāsta, ka projekta menedžeris sagaidījis puišus ar siltu zupu un izrādījis internāta telpas, kas turpmākās piecas nedēļas bija puišu mājas. “Viss glīti izremontēts, mīkstas gultas, atpūtas istaba ar TV, tenisa galdu, pie sienām gleznas, laba santehnika. Pat ūdens, vārot tējai, pēc tam nav brūns,” stāsta I. Jozefs. “No rīta ar brīnišķīgiem, ātriem zemo grīdu tramvajiem, apzīmogojot mēnešbiļeti, devāmies uz pilsētas centru. Jā, bija ko redzēt! Apskatījām Šverīnes pili. Pilī apskatījām muzeju – ieroči, porcelāns, senā karaļu un galma istabu greznība, skulptūras, arhitektūras, amatnieku, arī galdnieku meistardarbi. Mājas perfektas – ar koptiem dārziem, stāviem dakstiņu jumtiem. Un pats patīkamākais – sastaptie kulturālie cilvēki, laipnība, uzmanība, nevis lamu vārdi, kā bieži vien pie mums,” teic Ilvars.

Puišu prakses vieta “bija ārā no pilsētas, Pinova ciemā”. “Tur bija tikai privātmājas, cita par citu krāšņākas. Mūsu saimnieka māja bija veca, bet ar niedru jumtu, ko likuši meistari no Latvijas. Māja liela, tai blakus šķūnis, ne īpaši mazāks, kurš mums bija jāatjauno, noplēšot vecos dēļus un pieskrūvējot jaunos. “Reizēm saimnieks Enriko, noklausoties, ka mēs sakām vārdu “murgs”, ja kaut kas neizdevās, arī sāka to lietot, tomēr uz darba beigām paslavēja,” stāsta Ilvars. Saimnieks izmaksājis svētku pusdienas.
“Darbs prakses laikā nebija pārāk grūts, bet atbildīgs gan. Darba devējs un prakses vadītājs Enriko bija laipns un viesmīlīgs. Ir gandarījums par paveikto un redzēto šajās piecās nedēļās,” iespaidos dalās Oskars.

“Šo piecu nedēļu laikā, ko pavadīju Vācijā, ieguvu daudz dažādu praktisko zināšanu, guvu priekšstatu par turienes dzīves apstākļiem, novērtēju turienes dzīves līmeni,” saka Kristaps.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

FOTO: Cīravnieki ar praksi apmierināti

Kategorijas