Rekurzeme.lv ARHĪVS

PVN paaugstināšana elektrībai, kaut netieši, skars ikvienu

Anita Platace

2010. gada 25. novembris 15:13

1223
PVN paaugstināšana elektrībai, kaut netieši, skars ikvienu

Nākamgad iedzīvotājiem, maksājot par elektroenerģiju, par kilovatstundu būs jāmaksā nepilnu santīmu vairāk jeb katram izdotajam latam būs jāpievieno 11 santīmi. 

Konsolidējot budžetu, valdība iecerējusi pašreizējo pazemināto PVN likmi elektrībai – 10 procentus – no nākamā gada 1. janvāra palielināt līdz pamatlikmei – 22 procentiem. Šis solis skars visus iedzīvotājus un gulsies kā izmaksu pieaugums uz mazajiem uzņēmumiem, kas nav PVN maksātāji, portālā “nra.lv” skaidro Juris Paiders.

Uzņēmumiem, kas ir PVN maksātāji, likme pieaugs no 21 līdz 22 procentiem. Valdība cer nākamā gada budžetu uz elektrības rēķina papildināt ar 13,85 miljoniem latu.

Augstākas PVN likmes piemērošana elektrībai gandrīz neietekmēs juridiskās personas, nedos ieguvumu preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem un neatstās ietekmi uz to cenām, apgalvo gan Finanšu ministrijas (FM), gan AS “Latvenergo” pārstāvji. Jau līdz šim uzņēmumi par elektrību maksāja PVN pamatlikmi, samazinātā likme attiecās tikai uz iedzīvotājiem.

“Tas atsauksies uz ikvienu,” spriež Grobiņas novada lauksaimnieks Visvaldis Kukuks. Uz viņu kā PVN maksātāju nākamgad attieksies likmes pieaugums par vienu procentu, kas vidējām un lielās saimniecībām varētu nebūt pārāk smagi.

Taču it kā nelielo paaugstinājumu varot izmantot piena iepircēji un pārstrādātāji. Iepriekš allaž bijis tā: ja elektrībai cena kāpj, tad pienam tā krīt. Tikai pēdējā elektroenerģijas padārdzināšanās reize bijusi izņēmums. Esot bažas, ka šoreiz lielie piena pārstrādātāji var izmantot šo procentu iepirkuma cenas mazināšanai, aizbildinoties ar izdevumu pieaugumu.

“Tas būs ļoti jūtams un liels finansiālais apgrūtinājums,” saka Otaņķu pagasta saimniece Pārsla Kupše. Elektrību patērē gan slaukšanas un citi aparāti, gan maizes cepšanas krāsns. “Otaņķos” cepto maizi un konditorejas izstrādājumus iecienījuši arī liepājnieki, bet par iespēju tiem celt cenu P. Kupše šaubās – pircēju maksātspēja nepieaug.

Kāda ģimene apsver, uz kuru elektroierīču rēķina ietaupīt. No mēnesī maksātajiem aptuveni 20 latiem ievērojamu daļu “apēd” siltā ūdens boileris. Atteikties no tā būtu solis atpakaļ komforta jomā, un aptuveni divu latu dēļ ģimene to droši vien nedarīs.

FM, analizējot iedzīvotāju parādu struktūru, secinājusi, ka parādi par elektroenerģiju ir proporcionāli mazāki nekā par, piemēram, siltuma piegādi vai citiem komunālajiem pakalpojumiem. Elektroenerģijas patēriņa dati atspoguļojot sabiedrības maksātspēju: maznodrošinātie patērējot un maksājot mazāk, turīgākie tērējot un maksājot vairāk.

“Valdība varētu vienlaikus ar PVN palielinājuma veikt izglītojošu kampaņu par to, kā pie elektroenerģijas tarifa pieauguma nepalielināt ikmēneša maksājumus,” ierosina J. Paiders. Ja piecas 60 vatu kvēlspuldzes tiktu nomainītas ar energotaupošām 15 vatu spuldzēm, tad tas samazinātu enerģijas patēriņu apgaismošanai četras reizes.

Neieslēgt visas spuldzes reizē, nedarbināt televizoru, ja to neskatās, –tamlīdzīgus vienkāršus padomus saviem iedzīvotājiem iesaka Bunkas pagasta sociālā darbiniece Gunta Jonauska. Viņa novērojusi, ka cilvēki tiešām vairāk taupa un tā spēj līdzsvarot arī trūcīgu ģimenes budžetu.

Savukārt AS “Latvenergo” plāno apgrozījuma pieaugumu par 10 procentiem un 30 miljonu latu peļņu, aģentūrai BNS atklāj uzņēmuma viceprezidents Uldis Bariss.