Rekurzeme.lv ARHĪVS

Latvietis Skotijā jau 50 gadus Ziemassvētkos iestāda egli, lai atgādinātu sev dzimtās Latvijas smaržu

BNS, ziņu aģentūra

2010. gada 24. novembris 16:10

563
Latvietis Skotijā jau 50 gadus Ziemassvētkos iestāda egli, lai atgādinātu sev dzimtās Latvijas smaržu

Pie Skotijā dzīvojošā latviešu tēlnieka Zigfrīda Sapieša mājām kuplo 50 egles, jo katru gadu kopš 1960.gada Ziemassvētkiem viņš ir iestādījis vienu egli, lai tādējādi atgādinātu sev dzimtās Latvijas smaržu.

"Ierodoties šeit, es sapņoju, ka varētu izveidot savu mazu Latvijas stūrīti. Tagad, kad paveros pa logu, es redzu, ka tas [sapnis] ir piepildījies," tēlnieks stāsta intervijā Skotijas laikrakstam "Scottish Sun".

Vecākā no eglēm nu jau stiepjas divstāvu mājas augstumā, bet pērn Ziemassvētkos stādītā ir tikai nepilnu metru augsta. Katrai no tām ir īpaša vieta sirmā kunga sirdī.

Eglītes atzītajam koktēlniekam ne tikai atgādina laimīgo bērnību Latvijā, bet arī nežēlīgos Ziemassvētkus, kas piedzīvoti nacistu koncentrācijas nometnē Salaspilī, kad viņš, riskējot ar dzīvību, klusām pie sevis dziedāja Ziemassvētku dziesmas. Viņa mīļākā dziesma ir "Klusa nakts, svēta nakts".

86 gadus vecais vīrs ir pieredzējis arī laiku, kad viņam bija jākaro nacistu karaspēka pusē, bet pretējā ierakumu pusē - padomju - cīnījās viņa brālis.

Kaujā ievainots, viņš no Latvijas tika aizvests uz Vāciju, bet tad nonāca Dānijā, kur augstskolā studēja mākslu.

1952.gadā tēvocis viņam piedāvāja pasniedzēja darbu Edinburgas mākslas koledžā. Tā sākās viņa dzīve Skotijā par 200 mārciņām iegādātā īpašumā.

"Tā bija tīrā postaža, un uz šīs zemes nebija neviena paša kociņa. Man pietrūka Latvijas skaisto mežu, un 1960.gada Ziemassvētkos es iestādīju savu pirmo eglīti," stāsta tēlnieks.

Koktēlniekam un mākslas pasniedzējam, kura pirmā sieva tā arī nesaprata vīra aizraušanos, dārzā tagad ir 50 egļu un 200 citu sugu koku. Dārzu rotā arī viņa veidotās skulptūras.

Lai gan dzīvē daudz pieredzējušais kungs ir daļēji paralizēts, viņa redze un dzirde ir ļoti slikta, viņš katru dienu iziet savā dārzā, ko kopt palīdz viņa otrā sieva Paula.

Stāvot pie pirms 50 gadiem iestādītās egles, viņš saka: "Tagad te dejo vāveres un dzied putni. Sajūtot eglīšu smaržu, atceros bērnību Latvijā. Pēc visa, ko dzīvē esmu piedzīvojis, es neko neuzskatu par pašsaprotamu. Katru gadu, izvēloties egles stādu, es pārliecinos, ka tai ir spēcīgas saknes stādīšanai laukā."