Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kurzemē neaizmirst Latvijas atbrīvošanas cīņu varoņus

2010. gada 9. novembris 16:27

1686
Kurzemē neaizmirst Latvijas atbrīvošanas cīņu varoņus

Ar virkni patriotisku pasākumu visos mūsu valsts reģionos Lāčplēša dienā tiks godināti Latvijas brīvības cīnītāji. Atceres brīdis notiks arī nacionālā karaspēka pirmā virspavēlnieka pulkveža Oskara Kalpaka bataljona cīnītāju piemiņas vietā Skrundas novadā.

Jau ierasti kupls pulks sabiedrisko darbinieku un interesentu piedalās piemiņas pasākumos Vaiņodes novada pierobežā - Nīkrāces pagasta Lēnās. Šajā vēsturiskajā vietā pirms deviņdesmit viena gada sākās Latvijas atbrīvošanas cīņas no lielinieku varas.

Jāatgādina, ka tobrīd trauslo valstiskās neatkarības ideju nosargāt pašaizliedzīgi cēlās 1919. gada 5. janvārī Jelgavā Oskara Kalpaka vadībā izveidotā Latviešu atsevišķā bataljona vīri un jaunekļi.  

Netālu no vietas, kur 1919. gada 3. martā O. Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu, 2007. gada novembrī Lāčplēša dienas priekšvakarā tika atklāts monuments. Memoriālais ansamblis kalpo kā kalpakiešu varoņgaitu atspulgs un simbolizē krustcelēs novietotu cietokšņa sienas fragmentu. Ap desmit metru garo un trīs metrus augsto mākslinieciski veidoto laukakmeņu kompozīciju papildina plāksne, kurā iemūžināti bataljona rotu komandieru vārdi. Pieminekļa idejas autors - Latvijā pazīstamais lauksaimnieks, kādreizējais Nīgrandes paraugsaimniecības vadītājs Jānis Blūms. Radošo ieceri iedzīvinājusi tēlniece Maija Eņģele. Memoriālā siena nav bezpersonisks veidojums – tas ir piemineklis arī represētajam un lēģerī nobendētajam J. Blūma tēvam, Kalpaka uzticamajam cīņubiedram un Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim virsleitnantam Paulim Blūmam.

Piemiņas pasākumos Lēnās tradicionāli piedalās Latvijas Kara muzeja virsnieku apvienības, "Daugavas Vanagu", Zemessardzes un citu paramilitāro formējumu pārstāvji. Pacilājošu noskaņojumu allaž rada Skrundas vīru ansambļa "Vecie zēni" un Jūras spēku orķestra uzstāšanās. Pērn NBS kapelāns Viesturs Kalniņš šeit iesvētīja vēsturisko bataljona Jātnieku rotas karogu.  Laikā, kad nereti šausmināmies par jaunatnes neizglītotību Latvijas vēsturē liktenīgajos notikumos, ar patriotisku stāju izceļas apkārtnes novadu skolu audzēkņu - jaunsargu ierinda ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem rokās. Jau vairākus gadus jaunieši ievieš oriģinālas un viņiem saistošas valsts svētku svinēšanas tradīcijas projekta ‘’Kurzemes mežu mantinieki’’ ietvaros.

Plāksne pie ārēji necila nama Saldū atgādina, ka 1919. gada 10. martā bataljona cīnītāji atbrīvojuši Kurzemes mazpilsētu. Saldus kļuva par pirmo no lielinieku varas atbrīvoto Latvijas pilsētu. Bet piemiņas akmens Kalpaka vārdā nosauktajā pilsētas laukumā atgādina, ka četras dienas vēlāk šeit pieņemta bataljona pirmā svinīgā karaspēka parāde.

Pēc O.Kalpaka nāves 1919. gada 6. martā par bataljona komandieri iecelts pulkvežleitnants Jānis Balodis. Viņa vadībā militārais formējums, saņēmis papildspēkus, 1919. gada 21. martā pārformēts par Latviešu atsevišķo (Dienvidlatvijas) brigādi.

Savukārt uz pulkveža Oskara Kalpaka (1882 – 1919) pašos spēka gados priekšlaicīgi pārtrūkušo, toties varonīgo dzīvesceļu vēlos attiecināt rakstnieka Džeka Londona atziņu: "Labāk lai esmu visspožākais meteors, nekā mūžīga, bet miegaina planēta."