Portāls: stāsts par Grobiņas vēja parku ir valsts nozagšanas piemērs

2010. gada 18. oktobris 09:59

1272

Portāls: stāsts par Grobiņas vēja parku ir valsts nozagšanas piemērs

2000. gada maijā premjers Andris Šķēle, pildot ekonomikas ministra pienākumus un izsniedzot 11 vēja enerģijas ražošanas licences vēja parka izveidei pie Grobiņas, visticamāk parūpējies par savām – uzņēmēja Šķēles interesēm, tā izpētījusi žurnāliste Baiba Rulle no portāla "Pietiek.lv".

Oficiāli par Latvijā lielākā vēja parka – Grobiņas – apsaimniekotājas SIA "Rets investīcijas" īpašnieku Šķēles ģimene kļuva tikai 2007.gada beigās, tomēr šajā zaļās enerģijas biznesā ekspremjers, "Par labu Latviju" līderis iesaistījies jau krietni agrāk.

Par to, kā secina portāls "Pietiek.lv", liecina Šķēles "labās rokas", finansista Harija Krongorna pratināšanas protokols un viņa konta izdrukas, kā arī citi dokumenti, kas nonākuši portāla rīcībā. Dokumenti arī ļauj spriest, ka ar Šķēles interešu pārstāvību visticamāk bija saistītā Gērnsijā reģistrētā "Hollyoak Holding Ltd" (HHL), kas par Rets investīciju 55% īpašnieku kļuva jau 2002.gada sākumā.

Tolaik šīs ārzonas pilnvarotā persona Latvijā un arī "Rets investīciju" direktors bija vairākos enerģijas un atkritumu saimniecības projektos ar Šķēli saistītais Valdis Rupmejs, kurš kopš šā gada sākuma atkal ir "Rets investīciju" vienīgais valdes loceklis.

Kā liecina Krongorna pratināšanas protokols un viņa konta maksājumu izdruka, 2003. gadā vasarā, kad oficiāli ne Šķēlem, ne viņa ģimenes locekļiem piederoši uzņēmumi nebija Grobiņas vēja parku īpašnieki, Rupmejam no Šķēles konta pārskaitīta nauda.

No dokumentiem izriet, ka Krongorns visticamākais bijis starpnieks pārskaitījumiem, kas saistīti ar izdevumiem vēja parka vajadzībām. Piemēram, 2003. gada 9. jūnijā Šķēle uz Krongorna kontu pārskaitījis 15 000 latu, bet dienu vēlāk Krongorns tieši tādu pašu summu, noformējot kā aizdevumu, pārskaitījis toreizējam "Rets investīciju" direktoram Rupmejam. 2003. gada janvārī Krongorns vienā dienā savā kontā skaidrā naudā iemaksājis kopumā 26 tūkstošus latu, no kuriem 15 tūkstošus Rupmejam pārskaitījis kā "aizdevumu", bet vēl 11 tūkstošus – kā "pārvedumu". Kopumā Rupmejam no Krongorna konta 2002. gada beigās un 2003. gada sākumā vien veikti vairāki maksājumi, kuru summa pārsniedz 50 000 latu.

Iespējams, Rupmejs, kurš figurē vairākos ar Šķēli saistītos darījumos, ir tikai piesegs, kurš kā uzņēmumu īpašnieks parādās tik ilgi, kamēr nepieciešams slēpt Šķēles biznesa intereses. Krongorns prokuratūrai ir kategoriski atteicies liecināt par jebkādiem jautājumiem par Šķēles, Rupmeja un Rets investīciju saistību.

2002. gada sākumā, kad HHL ieguva Grobiņas vēja parka kontrolpaketi, Šķēle atklāti nevarēja parādīties starp vēja parka īpašniekiem. Šķēle pats bija lēmis par licenču izsniegšanu, turklāt aizvien bija amatpersona – Tautas partijas Saeimas deputāts. Visu 2002. gada vasaru, kamēr ar HHL gādību tika nodrošināts finansējums vēju parku celtniecībai, Šķēle piedalījās 8. Saeimas vēlēšanu kampaņā un bija TP lokomotīve. Neoficiālās runas, ka ir vēja parka patiesais saimnieks, Šķēle tolaik kategoriski noliedza. Politiku Šķēle pameta tikai 2003. gada sākumā.

Visu pētījumu varat izlasīt šeit .

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Portāls: stāsts par Grobiņas vēja parku ir valsts nozagšanas piemērs

Kategorijas