FOTO: Glābējsilītes atklāšana Liepājā
Vēl šodien, 11. oktobrī, informācija pie piektdien atklātās glābējsilītes pie Liepājas reģionālās slimnīcas vēl tiks papildināta ar psihoterapeita tālruņa numuru. Šobrīd ir iespēja legāli atteikties no bērna dzemdību nodaļā, taču projekta īstenotāji uzsver, ka glābējsilīte vairāk domāta kā nozieguma profilakse.
“Vispirms, protams, ir krīzes saruna. Varu atzvanīt, ja cilvēks nevar ilgi runāt. Tāda ir mana darba specifika. Tad vēl jāņem vērā, ka nevar būt tikai zvans, un viss. Jābūt, kur cilvēkam palikt, kas viņu var aizvest uz kādu krīzes centru,” stāsta psihoterapeits Armands Treimanis. Viņš piekritis sadarbībai bez papildu samaksas – par algu, ko saņem strādājot Liepājas domes Vides un veselības nodaļā. A. Treimanis esot gatavs sniegt palīdzīgu dažādos gadījumos, kad krīze liek domāt par glābējsilītes izmantošanu – gan vēl tikai grūtniecības laikā, gan tad, kad bērniņš jau ir piedzimis. Atbalstu varēšot saņemt arī sievietes, kuras atteikušās no bērna.
Otrs tālruņa numurs ir radošās psiholoģijas centram “Ģimenei”, kur pagaidām ir pieslēgts automātiskais atbildētājs ar lūgumu atstāt ziņu un tālruņa numuru, kam atzvanīt. “Tas nav normāli, ir jāatbild cilvēkam, taču tas prasa papildu līdzekļus. Speciālists jānodrošina visu diennakti. Meklēsim risinājumu, lai var pāradresēt zvanus, rakstīsim kādu projektu,” teic centra psiholoģe Anželika Kāle.
Liepājas reģionālās slimnīcas Dzemdību nodaļas vadītāja Inga Vēvere spriež, ka gada laikā nodaļā tiek atstāti četri pieci jaundzimušie. “Tikai treknajos gados neviena nebija,” viņa piebilst.
Svinīgajā atklāšanā slimnīcas vadītājs Juris Bārzdiņš uzsvēra, ka glābējsilītes projekts ir sociāla, sabiedriska iniciatīva, kas tiek īstenota bez valsts institūciju finansiālā atbalsta. Tomēr savā darba laikā uz atklāšanu bija ieradies gan veselības ministrs Didzis Gavars, gan iekšlietu ministre Linda Mūrniece. Neviens cits notikums slimnīcā iepriekš nav “atvilinājis” divus ministrus vienlaikus. L. Mūrniece uzsvēra, ka visi bērni no glābējsilītēm nonāk ģimenēs, kur tālāk tad tiek nodrošināta nepieciešamā mīlestība un drošība. Un jautājumu, kas tālāk tiek domāts, lai dzīvība būtu ne tikai izglābta, bet arī tiktu nosargāta, L. Mūrniece atbildēja, ka “to virzienu ir ļoti daudz”. Vispirms minēja pasākumus, lai pasargātu bērnus no narkotikām, atzīmēja, ka arī skolas uzņemas zināmu atbildību un izglīto bērnus. Labā ziņa esot tā, ka par to domājot visi, nevis kā agrāk – tikai ģimene.
Bērnu nama direktore Ināra Roze zina teikt, ka vecāki atsakās arī no pusaudžiem. “Atved un tā arī pasaka, ka netiek galā. Vai arī, ka brauc uz ārzemēm un nav, kur likt. Gadās, ka pēc sarunas viņi tomēr aiziet mājās kopā, bet ir arī dzīvu vecāku bāreņi.” Bērnu namā ir atbalsta grupa, kur bērns dzīvo apmēram trīs mēnešus, līdz bāriņtiesa lemj par turpmāko. Ja vecākiem nav trūcīgā statusa, viņi apmaksā savas atvases uzturēšanās izdevumus.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām