Kurzemē ābolu raža laba

2010. gada 7. oktobris 09:06

1596

Pie jums ir āboli! – priecīgi pārsteigti iesaucas vidzemnieki, ierodoties Kurzemē, un interesējas par iespēju salasīt pēc iespējas vairāk. Liepājas puses dārzkopjiem par labu nāk galvenokārt neraža Lietuvā un Polijā.

Labāka ābolu raža šogad ir Kurzemē un Zemgalē, bet sliktāka Vidzemē un Latgalē, apstiprina Latvijas Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers. Daļai neizturīgāko ābeļu šķirņu iepriekšējā ziema bijusi par saltu – ziedpumpuri nosaluši. Atsevišķās vietās ābeļu ziedēšanas laiks bijis tik īss, ka bites nav paspējušas ziedus apputeksnēt.

“Biezais sniegs veicinājis kaitēkļu pārziemošanu, karstais un mitrais jūlijs veicinājis kraupja attīstību, kas atsevišķām šķirnēm dažās saimniecībās ražu iznīcinājis pilnībā,” portālam “Nozare.lv” skaidro Latvijas Valsts augļkopības institūta vadošais pētnieks Edgars Rubauskis.

Augļudārziem nelabvēlīgi laika apstākļi bijuši visā Eiropā, arī Polijā, kur raža varētu būt par trešdaļu mazāka nekā vidējā. Lietuvas dārzus postījusi gan krusa, gan augļu koku slimības. Tādēļ Latvijā ābolu vidējā cena pakāpusies par 30–40 procentiem, salīdzinot ar pagājušo gadu.

Pērn vietējo ābolu cenas veikalos bija vidēji no 30 līdz 60 santīmiem par kilogramu, šogad svārstās no 60 santīmiem līdz vienam latam, vēsta portāls “Db.lv”.

Bez veikalu piecenojuma āboli iegādājami tirgū, bet cenas kāpušas arī tur. Rīgā par ‘Trebū’ un ‘Rožu’ āboliem var dabūt 1,5 latus, stāsta Durbes novada dārzkopis Jānis Pakalns. Par švakiem prasot 60 santīmu. Liepājas Pētertirgū viņa bioloģiskajā dārzā augušie āboli maksā no 35 līdz 60 santīmiem. Veikals stingrus ābolus iepircis par 80 santīmiem kilogramā.

Šeit cenu ietekmē kaimiņvalstu preces trūkums, apstiprina J. Pakalns. Pašlaik topā ir ‘Trebū’, kas ziemai nav glabājams un ar ko pircēji neesot jāiepazīstina. Viņi iecienījuši arī ‘Auksi’.

J. Pakalns ar savu audzējumu piedalījies izstādē “Rīga Food”, bet uz izstādi “Rāmavā” neesot vērts braukt, jo to apmeklējot galvenokārt laucinieki. “Kurš laucinieks, atbraucis uz Rīgu, pirks ābolu?”

“Gan rudens, gan ziemas ābolu raža ir laba,” atklāj medzeniece Ingrīda Pinstere. Ja pircēji varēšot atļauties, ēdīšot visu ziemu. Iedzīvotāju zemo pirktspēju dārzkopei kompensējot ilgajos tirgošanās gados iegūtais klientu loks.

Viņa spriež, ka cena uz leju šogad droši vien neies. Lai atpelnītu ieguldījumu, esot jāpārdod kaut mazāk, bet dārgāk. Pie mazas pirktspējas zema cena audzētājam neatmaksājas.

Ieguldījumu sastāda pieci lati par tirgus vietu dienā plus maksa par tās saglabāšanu, transportēšana, arī ābolu lasīšana. Galīgā iegūtā summa audzētājam neiznākot liela.

“Nē, nav par dārgu, cena ir normāla,” teic pensionāre, kura iegādājas kilogramu ābolu par 40 santīmiem. Ingrīda novērojusi, ka ļaudis labāk pērk par šādu summu lielus un sulīgus, nevis par 20–25 santīmiem sīkus. “Lai apēstu ar garšu,” spriež dārzkope.

Esot arī šķirnes, piemēram, ‘Tērbatas rožāboli’, kas ir neejoši, pat lēti atdoti. Savukārt pieprasīts esot ‘Berežinku Ananass’ un ‘Tīna’.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kurzemē ābolu raža laba

Kategorijas