Lielajās skolās dārzeņu dalīšana prasīs papildu darbu

2010. gada 25. septembris 08:07

1672

Lielajās skolās dārzeņu dalīšana prasīs papildu darbu

"Ķēpa lielāka nekā ieguvums," projekta "Skolas auglis" praktisko realizāciju vērtē Priekules vidusskolas direktors Ainars Cīrulis. Taču, piemēram, Gramzdas pamatskolas direktors Henrijs Ķeružis projektu vērtē kā bērnu veselībai ļoti derīgu. Eiropas Komisijas programmai “Skolas auglis” pieteikušās gandrīz 600 Latvijas izglītības iestādes.

Jau ziņots, ka Lauku atbalsta dienesta mājaslapā publiskotais saraksts vēsta, ka no Liepājas puses atsaukušās vairāk nekā desmit skolu, bet neviena Pāvilostas un Durbes novada skola. Taču saraksts varētu būt nepilnīgs. Pāvilostas vidusskolas direktore Aina Ansone apliecina, ka skola pieteikusies jau sen, apzināti arī skolēni, kuri vēlētos augļus un dārzeņus saņemt.

A. Cīrulis stāsta, ka kopā ar skolas ēdināšanas uzņēmuma vadītāju izspriests, ka “no malas” uzlikts pienākums sadārdzinās tā izmaksas, piemēram, būtu jāpieņem darbā cilvēks produktu dalīšanai. Augļus un dārzeņus skolēni saņemot jau ikdienas ēdienkartē, tos ņemot līdzi arī no mājām. Priekules vidusskolā pārsvarā mācoties lauku bērni, kuru ģimenēm ir vismaz mazdārziņš.

A. Cīrulis spriež, ka projektam atvēlētos līdzekļus valsts efektīvāk izmantotu, piemēram, apmaksājot pusdienas 2. klasei. Arī A. Ansone atzīst, ka fiziski tas nebūs viegli un prasīs papildu darbu.

Sākotnējais variants paredzējis skolām pašām meklēt piegādātāju, bet tas esot nereāli. Tagad koordinatora lomu uzņēmies LAD, taču par programmas praktisko izpildi skolās skaidrības nav.

Jau iepriekš skolu vadītāji izteicās, ka piesardzīgus viņus dara pieredze ar projektu “Skolas piens”, kad transportēšanas izdevumu segšanai skolēniem vajadzēja piemaksāt pašiem.

Gramzdas pamatskola “Skolas auglim” ir pieteikusies, un direktors Henrijs Ķeružis šo projektu, tāpat kā “Skolas pienu”, vērtē kā bērnu veselībai ļoti derīgu. Lauku skolas statuss neesot arguments tam neatsaukties. Savi dārziņi esot ne visiem lauciniekiem, turklāt programma darbosies ziemas mēnešos, kad krājumi pagrabā būšot nedaudziem. Ēdnīcas darbu skolā finansē pašvaldība, un direktors uzskata, ka augļu un dārzeņu paciņu izdalīšana pirmo sešu klašu skolēniem tās darbiniekiem daudz pūļu nesagādās.

Jau vēstīts, ka programma paredz skolēniem izdalīt svaigus augļus – ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes, kā arī dārzeņus – kāpostus, kolrābjus, burkānus un kāļus, katram skolēnam ne mazāk kā 100 gramu porciju dienā. Produktu izdale plānota no 2011. gada janvāra pirmās mācību nedēļas aptuveni divus mēnešus, katru mācību dienu ārpus pusdienām.

Apstiprināto atbalsta pretendentu – augļu un dārzeņu audzētāju vai piegādātāju – vidū ir arī Durbes novada ZS “Lejas-Danči”. Saimniece Dagmāra Kokina teic, ka allaž ir gatava dažādām aktivitātēm un priecīga palīdzēt bērniem. Viņa projektam piedāvā ziemas šķirņu ābolus un būtu apmierināta, ja tos varētu realizēt, nevedot uz tirgu. Tie nav jāfasē, un paredzētajā 100 gramu porcijā varētu būt viens liels vai divi mazāki āboli.

Kokiniem jau zvanījušas dažas skolas – no Pāvilostas un arī no Rīgas. Par cenu un loģistiku nekādu ziņu gan vēl neesot.
LAD darbiniece paskaidro, ka vēl tiek gaidīti pieteikumi no augļu un dārzeņu piegādātājiem.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Lielajās skolās dārzeņu dalīšana prasīs papildu darbu

Kategorijas