Brūk mācītāju algu sistēma: daļai iztikā 160 lati, citi – bezdarbniekos

2010. gada 17. septembris 11:06

308

Brūk mācītāju algu sistēma: daļai iztikā 160 lati, citi – bezdarbniekos

Kopš Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) vairs nespēj finansēt pirms dažiem gadiem izveidoto centralizēto atalgojuma sistēmu, garīdznieku ienākumi krietni sarukuši, piektdien raksta Latvijas Avīze.

Vēl pirms dažiem gadiem mācītāji pameta laicīgos darbus, lai pilnībā nodotos tikai kalpošanai. Tika plānots ieviest Amerikā noskatītu shēmu, kā uzlabot mācītāju iztiku. 30% no baznīcas īpašumiem koncentrējot virsvaldes rokās un tos pārdodot un izīrējot, bija plānots iegūt ap 30 miljoniem latu, ko tālāk nodot baznīcas sadarbības partnera – ASV Misūri Sinodes apsaimniekošanā. Tad naudu ieguldītu finanšu tirgos, tā nestu procentus, ko novirzītu garīdznieku atalgojuma un sociālā nodrošinājuma sistēmas uzturēšanai.

LELB Rīgas arhidiecēzes bīskaps Guntars Dimants skaidro, ka jau kopš padomju laikiem mācītāji ir pārtikuši no draudzes ziedojumiem. Nodokļi par tiem netiek maksāti, tādēļ lielākā daļa mācītāju vienmēr bijuši sociāli neaizsargāti.

Puse jeb aptuveni 70 mācītāju, kas pievienojās jaunajai sistēmai, finansiāli bija ieguvēji. Agrāko 100-150 latu vietā viņi sāka saņemt vairākus simtus latu mēnesī. Taču pērn sistēma sāka brukt. Mācītājus skāra vairāki algu samazināšanas viļņi, jo izrādījās, ka jaunajā modelī tika iedarbināta tikai izdevumu daļa un paaugstinātās algas baznīca maksāja uz parāda – no apmēram triju miljonu latu aizņēmuma, ko LELB bija izsniegusi Misūri Sinode.

"Mūsu mērķis arī nebija pārdot, gūstot pēc iespējas lielāku peļņu. Tika meklēti, cik iespējams, drošāki pircēji, lai zinātu, ka tie nenodarbosies ar biznesu, kas ir pilnīgā pretrunā ar baznīcu. Taču tad sākās nestabilitāte tirgū, vēlāk viss apstājās un mēs nonācām tur, kur tagad esam," skaidroja G.Dimants.

Šogad LELB izdevās pārdot vienu īpašumu – ēku Doma laukumā, iegūstot 2,6 miljonus latu.

Daļa luterāņu mācītāju tagad iestājušies bezdarbniekos, kur var saņemt lielāku summu nekā baznīca spēj maksāt algā. "Viņi saprot, ka ir force major situācija. Neviens neņem mantas un nesaka: čau, es eju prom, – bet apzinās sevi kā draudzes ganu." Arī draudzes sekojot savu mācītāju gaitām. "Ja kādam būs pavisam slikti, tad gan jau kaut vai pēc grafika savu mācītāju pabaros." Lai gan mācītāju stāšanās bezdarbniekos neesot "normāla situācija un plaukstas sajūsmā neviens nesit", atrunāt no šīs izvēles nevienu nevarot. "Viņi izmanto tās sociālās tiesības, kas viņiem ir."

"Vai ar 160 latiem mēnesī var uzturēt ģimeni?" laikrakstam vaicā mācītājs Didzis Skuška, jo tik liels varētu būt viņa atalgojums.

Mācītājs pavisam nesen devies bērna kopšanas atvaļinājumā un tagad pārtiek no valsts pabalsta, kas aprēķināts no agrākajiem ienākumiem. "Dievs, sūtīdams man bērnu, ir dāvājis gadu pārdomām, ko darīt tālāk. Oficiāli esmu vienkārši tēvs, kurš atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un brīvajā laikā bez maksas kalpoju baznīcā."

D.Skuškam visvairāk kremt nevis samazinātā alga, bet gan baznīcas vadības un arhibīskapa Jāņa Vanaga nespēja uzņemties atbildību par notikušo. Kad beigsies bērna kopšanas pabalsts, arī D.Skuška meklēs laicīgu darbu. "Protu visu ko. Varu būt skolotājs, vieglatlētikas treneris, astoņus gadus esmu bijis masieris." Vēl viņam padomā ir paša dibināts SIA, kas sniegs grāmatvedības un lietvedības pakalpojumus draudzēm.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Brūk mācītāju algu sistēma: daļai iztikā 160 lati, citi – bezdarbniekos

Kategorijas