Arī kooperatīvs “Vālodze R” priekšroku dod kviešiem
Ziemāju sēja sākās jau līdztekus kulšanas darbiem. Sējamo kultūru izvēles ziņā līderis ir kvieši, tos par “pārbaudītu vērtību” uzskata arī kooperatīvā “Vālodze R”.
Priekules lauksaimnieku kooperatīvā sabiedrība “Vālodze R” pastāv kopš padomju saimniecības likvidēšanas, tajā savas pajas ieguldījuši vairāk nekā 60 biedru. Valdes priekšsēdētāja Ārija Rozentāle stāsta, ka visa apsaimniekotā zeme – aptuveni 130 hektāru – tiek nomāta, īpašumā kooperatīvam savas nav. Platība gadu gaitā samazinājusies, jo daži īpašnieki zemi pārdevuši dārgāk, nekā par to būtu varējusi samaksāt “Vālodze R”.
Kooperatīva laukos rit ziemāju sēja. Mehanizators Laimonis Rihlickis stāsta, ka augsnes apstākļi visās vietās nav vienādi, to sastrādājot, bijušas arī mitrākas vietas. Sējmašīnai graudus pieved “Vālodzes R” valdes loceklis Juris Prūsis. Viņš stāsta, ka šeit strādā tikai vasarās, bet ziemā – citā darbā.
Vīri spriež, ka agrotehniskos termiņus lietainais laiks ir nedaudz iekavējis, taču ne tik, lai nevarētu cerēt uz graudaugu sekmīgu attīstību. Darbos izmanto veco, “krievu laiku” tehniku, kas, pašu labi uzturēta, kalpo joprojām.
Kvieši ir “pārbaudīta vērtība”, saka Ā. Rozentāle. Tie šoruden iegulst zemē aptuveni 60 hektāros, pavasarī būs kārta vasarājiem. Audzēts arī rapsis, bet to kooperatīva darbinieki atzinuši par “riska kultūru”.
“Vālodze R” sniedz arī pakalpojumus zemniekiem graudu žāvēšanā un glabāšanā. Lopkopji, pakāpeniski izņemot savus graudus no klēts, tos uz vietas var samalt lopbarībai. Arī kooperatīva izaudzētos graudus dažkārt nopērkot vietējie zemnieki. Šogad tie realizēti SIA “Baltic Agro”.
Kooperatīvā strādājot septiņi astoņi darbinieki, saņemot minimālo algu. Ja ir peļņa, tiek arī paju īpašniekiem, saka J. Prūsis.
Ziemāju sējas agrotehniskie termiņi vēl nav nokavēti un mierīgu sirdi to var darīt vismaz visu šo nedēļu, iesaka speciālisti. Risks pastāv abos gadījumos, norāda Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta agronomijas doktore Sanita Zute. Iesējot pārāk agri, izveidojas liela zaļā masa, kas ir ideāls fons slimību izplatībai un sējumu izsušanai ziemā. Sējot novēloti – labi neiesakņojušies augi ir vairāk pakļauti kailsala vai pavasara nakts salu kaitējošajai ietekmei. Institūta veiktajā apsekojumā visos reģionos kā ziemas kviešu sējas laiks visbiežāk esot minēta septembra otrā dekāde.
Ziemas kviešu kvalitātes vērtējums zemniekiem esot ļoti svarīgs, jo tos audzē lielākā daļa saimniecību, lai realizētu kā pārtikas graudus un saņemtu visaugstāko iepirkuma cenu.
Mēslojuma devas vairāk tiek noteiktas pēc saimniecības rocības, ne reālās lauka vajadzības, secina S. Zute. Lielākā daļa salmus iestrādājot augsnē, tāpēc nepieciešams dot papildu slāpekli – vismaz 30 kilogramus uz hektāra, lai augsne to sadalīšanās procesā nenoplicinātos. Taču šī agronomiskā patiesība praktiski netiek īstenota.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām