Zivkopis: slimība nekad nenobeidz visas zivis
Pagājušajā nedēļā institūta “Bior” Liepājas laboratorijas speciāliste paņēmusi ūdens paraugu Kazdangas pagasta Kronbergu dīķī, kur pirms divām nedēļām notika zivju nobeigšanās. Analīžu veikšanu pasūtījis Valsts Augu aizsardzības dienests. Kazdangas mednieku pārstāvis Vilis Grāmatnieks stāsta, ka ūdens ņemts ne tikai krasta tuvumā, bet dažādās dīķa vietās un dziļumos, braucot ar laivu.
“Dīķa tuvumā vairs nav pūstošu zivju smakas, kā bija pirmajās dienās, bet kaut kādu salkanu smārdu jūt,” stāsta V. Grāmatnieks. Viņš novērojis, ka doņi un niedres tuvāk krastam izskatās veselīgi zaļi, bet dīķī augošās mīkstās ūdenszāles – brūnganas un nīkstošas.
Institūta “Bior” Liepājas reģionālās nodaļas laboratorijas vadītāja Sandra Liparte skaidro, ka pagājušajā ceturtdienā laboratorija saņēmusi pasūtījumu no Valsts Augu aizsardzības dienesta, un nākamajā dienā nosūtīta speciāliste ūdens parauga ņemšanai. Liepājas laboratorijā neesot iekārtu, ar ko noteikt, piemēram, lauksaimniecības ķimikāliju klātbūtni, jo tās esot ļoti dārgas, bet esot speciālisti, kas var konstatēt vīrusu, sēnīšu un parazītu izraisītas zivju saslimšanas. Viņa uzsver, ka, atklājot zivju, tāpat kā citu dzīvu organismu bojāeju, bija jāsazinās ar Pārtikas un veterināro dienestu, lai meklētu arī iespējamos slimību izraisītājus.
Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Moisejs zina teikt, ka Augu aizsardzības dienests lūdzis ziņas par visiem dīķa apkārtnē esošo platību apsaimniekotājiem. Viņš arī precizē, ka 5. jūlijā dīķa tuvumā esošais kviešu lauks apstrādāts ar augu aizsardzības preparātiem “Tilts” un “Orius”.
SIA “Rimzāti” saimnieks Valdis Kancāns, zivkopis ar vairāk nekā 30 gadu darba stāžu, skaidro, ka karpu dzimtas zivīm šī vasara ir ļoti labvēlīga. “Ēd un barojas,” viņš raksturo. Zivkopis pieļauj, ka dīķī, kur ielaiž no dažādiem saimniekiem ņemtas zivis un kas nav ilgāku laiku bijis atpūtā, varētu savairoties slimību izraisītāji. Taču nekad neesot sastapies ar slimības izraisītāju, kas nobeidz uzreiz visas zivis. Tā nenotiekot arī skābekļa trūkuma dēļ. Ja dīķī tā trūkst, kā dažkārt mēdz notikt ļoti karstā laikā un pie lielas zivju biezības dīķī, zivkopis to ātri pamanīs. Jo zivis peld gar dīķa malu un “pīpē” – izbāzušas purnus no ūdens, tver gaisu.
Zivju pētniecības departamenta laboratorijas vadītājs Andris Mitāns, uzzinājis, ka Kronbergu dīķī nobeigušās dažādu sugu un vecumu zivis, spriež, ka tas liecina par ķīmisko piesārņojumu, jo gan parazitāru, gan vīrusu slimības izraisītāji parasti izraisa vienas sugas un vecuma zivju saslimšanu.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām