Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zivkopis: slimība nekad nenobeidz visas zivis

Sarmīte Štrausa

2010. gada 10. augusts 09:17

1878
Zivkopis: slimība nekad nenobeidz visas zivis

Pagājušajā nedēļā institūta “Bior” Liepājas laboratorijas speciāliste paņēmusi ūdens paraugu Kazdangas pagasta Kronbergu dīķī, kur pirms divām nedēļām notika zivju nobeigšanās. Analīžu veikšanu pasūtījis Valsts Augu aizsardzības dienests. Kazdangas mednieku pārstāvis Vilis Grāmatnieks stāsta, ka ūdens ņemts ne tikai krasta tuvumā, bet dažādās dīķa vietās un dziļumos, braucot ar laivu.

“Dīķa tuvumā vairs nav pūstošu zivju smakas, kā bija pirmajās dienās, bet kaut kādu salkanu smārdu jūt,” stāsta V. Grāmatnieks. Viņš novērojis, ka doņi un niedres tuvāk krastam izskatās veselīgi zaļi, bet dīķī augošās mīkstās ūdenszāles – brūnganas un nīkstošas.

Institūta “Bior” Liepājas reģionālās nodaļas laboratorijas vadītāja Sandra Liparte skaidro, ka pagājušajā ceturtdienā laboratorija saņēmusi pasūtījumu no Valsts Augu aizsardzības dienesta, un nākamajā dienā nosūtīta speciāliste ūdens parauga ņemšanai. Liepājas laboratorijā neesot iekārtu, ar ko noteikt, piemēram, lauksaimniecības ķimikāliju klātbūtni, jo tās esot ļoti dārgas, bet esot speciālisti, kas var konstatēt vīrusu, sēnīšu un parazītu izraisītas zivju saslimšanas. Viņa uzsver, ka, atklājot zivju, tāpat kā citu dzīvu organismu bojāeju, bija jāsazinās ar Pārtikas un veterināro dienestu, lai meklētu arī iespējamos slimību izraisītājus.

Kazdangas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Moisejs zina teikt, ka Augu aizsardzības dienests lūdzis ziņas par visiem dīķa apkārtnē esošo platību apsaimniekotājiem. Viņš arī precizē, ka 5. jūlijā dīķa tuvumā esošais kviešu lauks apstrādāts ar augu aizsardzības preparātiem “Tilts” un “Orius”.
 
SIA “Rimzāti” saimnieks Valdis Kancāns, zivkopis ar vairāk nekā 30 gadu darba stāžu, skaidro, ka karpu dzimtas zivīm šī vasara ir ļoti labvēlīga. “Ēd un barojas,” viņš raksturo. Zivkopis pieļauj, ka dīķī, kur ielaiž no dažādiem saimniekiem ņemtas zivis un kas nav ilgāku laiku bijis atpūtā, varētu savairoties slimību izraisītāji. Taču nekad neesot sastapies ar slimības izraisītāju, kas nobeidz uzreiz visas zivis. Tā nenotiekot arī skābekļa trūkuma dēļ. Ja dīķī tā trūkst, kā dažkārt mēdz notikt ļoti karstā laikā un pie lielas zivju biezības dīķī, zivkopis to ātri pamanīs. Jo zivis peld gar dīķa malu un “pīpē” – izbāzušas purnus no ūdens, tver gaisu.

Zivju pētniecības departamenta laboratorijas vadītājs Andris Mitāns, uzzinājis, ka Kronbergu dīķī nobeigušās dažādu sugu un vecumu zivis, spriež, ka tas liecina par ķīmisko piesārņojumu, jo gan parazitāru, gan vīrusu slimības izraisītāji parasti izraisa vienas sugas un vecuma zivju saslimšanu.