Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

FOTO: Zemessardzes komandieru maiņas ceremonija

Ita Cērmane
Latvijas ziņas

2010. gada 20. jūlijs 16:46

2246
FOTO: Zemessardzes komandieru maiņas ceremonija

Ar karogu pārņemšanu un laba vēlējumiem šodien, 20.jūlijā, Jūras spēku Mācību centrā Liepājā, Atmodas bulvārī 9, notika Zemessardzes komandieru maiņas svinīgā ceremonija.

Līdzšinējo 1.ZSN komandiera pienākumu izpildītāju pulkvežleitnantu Jāni Gaili nomainīja pulkvedis Mārtiņš Liberts. Viņš portālam pastāstīja, ka nule kā atgriezies no dienesta Briselē un jaunajā amatā stājas rotācijas kārtībā. 

M. Liberts NBS dien kopš 1992. gada. Militāro izglītību ieguvis Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un vecākā štāba virsnieka kursā Baltijas Aizsardzības koledžā Igaunijā, kā arī kursos Vācijā, Zviedrijā un ASV. No 2007. gada bijis militārā pārstāvja vietnieks Latvijas pārstāvniecībā NATO, Briselē. Dienējis arī NBS Apvienotajā štābā. Saņēmis Valsts prezidenta un Ministru prezidenta pateicības, kā arī apbalvots ar Aizsardzības ministra un NBS komandiera goda zīmēm.

Savukārt līdzšinējais 1.ZSN komandiera pienākumu izpildītājs pulkvežleitnants J. Gailis, kurš vienību komandēja no 2009. gada decembra, turpinās dienestu NBS – viņš dosies uz Briseli.

Svinīgajā pasākumā notika arī Zemessardzes 44. Liepājas Kājnieku bataljona komandiera maiņa. Līdzšinējais bataljona komandiera pienākumu izpildītājs kapteinis Aigars Ozoliņš svinīgi nodeva bataljona komandiera pienākumus un karogu majoram Reinim Baško, kurš arī atgriezies no dienesta Briselē.
 
Svinīgajā pasākumā piedalījās arī jaunais NBS komandieris ģenerālmajors Raimonds Graube. Viņš atzina, ka nopietni ķēries pie jauno pienākumu izpildes un kā galveno prioritāti uzskata cilvēkus. “Šajos grūtajos laikos nav lielākas vērtības. Var kaut ko neuzbūvēt vai kaut ko nenopirkt, bet nedrīkst zaudēt cilvēkus! Armijai ir tā specifika, ka zaudējot kapteini vai majoru, nevar speciālistu pieaicināt no malas. Viss tad jāsāk no nulles. Militārā specifika balstās uz pašu izaudzinātiem kadriem,” portālam skaidroja R. Graube.

Tādēļ viņu pašlaik visvairāk satrauc kvalificētu karavīru aiziešana no armijas labākas dzīves meklējumos. “Žēl, ja nespēsim saglabāt to, kas mums ir,” viņš atzina un pauda lielu prieku īpaši par ārrindas zemessargiem, kuri strādā bez atlīdzības un joprojām ir ierindā.

R. Graube uzsver, ka galvenie uzdevumi saistās ar valsts pašaizsardzību un Latvijas dalību starptautiskajās operācijās. Svarīga arī karavīru motivācija un sociālās garantijas. Pašreiz ir krīze pilsoņu attiecībās ar valsti, un bruņotie spēki nav izņēmums, norāda ģenerālmajors.  

Viņš ir pārliecināts, ka karavīri jāmotivē palikt armijā ar to, ka viņu nākotne ir prognozējama. Taču atteikties no dalības misijā Afganistānā, viņaprāt, nedrīkst. “Grūtos laikos jānodala lietas, kam jābūt un bez kā var iztikt. Afganistāna ir valsts pašaizsardzības pirmā līnija. Esam Aliansē. Palīdzam Alianses valstīm, lai varētu saņemt palīdzību, ja tā mums būs nepieciešama,” uzsvēra R. Graube.

Viņš arī atklāja, ka Liepājā tiksies ar Jūras spēku pārstāvjiem, lai runātu par nākotni. “Jūras spēki ir tehnisks spēku veids, tādēļ līmenī jāuztur gan zināšanas, gan prasmes,” skaidroja ģenerālmajors. Tikšanās laikā viņš teicās iecerējis runāt par iespējām karakuģiem un to apkalpēm piedalīties starptautiskās mācībās, kas krīzes apstākļos finansiāli grūti.

Kategorijas

Kategorijas