Rucavas jakas zīmē

2013. gada 6. marts 11:50

388

Ziņas par rucavnieču glabātajiem bagātiem pūriem un kopā nākšanu, lai godā celtu vecāsmātes mākas un gudrības, nupat izskanējušas visai tālu - līdz pat suitiem. Tamdēļ sestdien, 2.martā, suitu sievas atbraukušas viesos pie Rucavas sievām, lai mācītos rucavnieču rokdarbus, īpaši, izslavētās Rucavas jakas adīt un citas dzīves gudrības, kā arī, lai nepalaistu vējā savas tradīcijas un dalītos ar tām.

Jau no rīta Rucavā "Zvanītāju" istaba pilna ar sievām, un pirms vēl dzerta brokastu tēja, darbs un valodas rit. Gan sestdiena, gan svētdiena iecerētas Rucavas jakas zīmē, izejot pilnu vilnas apstrādes ciklu. Vilnas ķidināšana, lai to attīrītu no gružiem un savēlušamies kunkuļiem, bērnībā nebija mīļākais darbs, bet ziemas vakaros labākais laiks mīklu minēšanai.

Pirms tikt pie adīšanas, vilnu jāsavērpj un jāsašķetina. Šķetināšana, ja noķer mīšanas ritmu, nav liela māka. Grūtāk ar vērpšanu, kad jāpieskata, lai pavediens sanāk gluds un nenotrūkst. Daloties bērnības atmiņās, nākas atzīt, ka diezgan daudzi no pirmajiem mēģinājumiem darbā ar vērpjamo ratiņu, vecmammai neredzot, uzsākt savu "vērpšanas karjeru" ātri vien beigušies ar spolē ierautu pavedienu.

Rokdarbniecēm tiekoties, ir iemesls izrādīt savas prasmes un paveikto. Suitenes, kā pašas sevi un visi citi godā, lielās ar savām košajām zeķēm, bet rucavnieces liek pretī gan smalki rakstainas, gan praktiski lietojamas ikdienas zeķes, kam pēdas apakša jo bieza adīta atsevišķi un piešūta pie pēdas virsas, ko nodilušu var noārdīt un pieadīt jaunu, kā arī cimdus, audeklus, aptamborētos galdautus un citus rokdarbus. Adīkļiem ņirbot, ratiņiem dūcot, tiek izrunāts par rakstainajiem cimdiem, un izstāstīts viešņām par krāšņajiem, izšūtajiem krekliem, kā arī ierādīti veiklie izšuvumu dūrieni.

Ja nu reiz stiprās Rucavas un Alsungas sievas kopā sanākušas, bez dziesmas neiztikt! Apdziedāšanās dziesmu pūrs tiek krietni pavēdināts, un dziesmas skaņa dod gan prieku, gan spēku.

Kamēr rokdarbnieces pa istabu, saimnieces darbojas pa ķēķi. Viešņām tiek ierādīts, kā riezi cept – no rīvētiem kartupeļiem, ar speķīti, sviestiņu, un krējumu klāt. Suitenes dalās sklandu raušu, jeb kā pašas saka , suitu raušu, cepšanas gudrībā un ierāda savu recepti. Kad jau strādāts un dziedāts, pusdienas nopelnītas. Riezis gatavs, un kraukšķīgie, saldie suitu rauši arī. Tie kādreiz esot ēsti tik otrajā, trešajā dienā, kad labi izmirkuši.

Etnogrāfu vērtību skalā biezās un reizē košās Rucavas jakas novērtētas kā sava laika augstas kategorijas meistardarbs un šodien ir gana liels retums pat muzeju krājumos. Dziņa un apņēmība uzadīt Rucavas jaku pārņēmusi sievas, ka lielākā interese par to izrādīta pāri citiem darbiem divu dienu garumā. Cita citai mācīja kā un ko labāk māk gan biezo tīkla patentu jakai, gan kā to pašu rakstu krāsainu uz piecām adatām cimdiem izadīt. Svētdien tautas daiļamata meistare Ilma Rubene neliedza savu padomu iesācējām un dalījās pieredzē ar čaklajām Rucavas adītājām, un daža čakla sieva jau pusi jakas noadījusi.
Kamēr citas pārņemtas ar adīšanu, Regīna Kalniņa no Nīcas kopā ar aust gribētājām paspējušas sestdien audeklu stellēs uzmest, atliek sākt nītīt. Grīdceliņam nepieciešami stipri diegi, bet linus aužot, tos esot ar klīsteri smērējuši, lai netrūkst pušu.

Svētdien pusdienu galdā bukstiņu biezputra un kartupeļu biezputra jeb baltā tīre. Par to, kā svešiem ļaudīm ar balto tīri gājis, Rucavā klīst dažādi stāsti. Kad tiem piedāvā tīri ēst, cits brīnās, vai tad līdz šim ēdām netīri, cits saprot, ka nu šķīvi gribi, negribi, jānoēd tīri. Dienu noslēdzam ar saldo ēdienu – upeņu debesmannu un veselīgo auzu pārslu ķīseli – žūri. Nu arī vēders piepildīts. Šķiramies ar labi padarīta darba un vērtīgi pavadīta laika sajūtu – gan no jauna uzzinātas senas gudrības un apgūtas prasmes, gan bijusi iespēja dalīties pieredzē par to pielietošanu šodien.

Rucavas sievu vārdā
Inga Tapiņa

+ 2

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Rucavas jakas zīmē

Kategorijas