"Esiet mīļi gaidīti "Galdnieku" sētā!"

2012. gada 1. novembris 11:08

Nīcas novada "Galdniekos" viesojās ciemiņi. Sarmīte Sustrupe - sena kultūras darbiniece, režisore, Vircavas vēstures zinātāja par redzēto raksta vēstulē.

Gari gadi un seni mūži Auž raibu atmiņu segu, Lai liegtu aizmirstības rūsai Darīt to nepieejami smagu. Nedienu sūrme un laimes brīži Ieausti ciešciešos metos. Elpas vieglums un soļu raitums Klaiņo pagalma gludajās takās Izdziedot jūras sūrmi un priežu maigumu.

Aiz muguras "pilsēta vētru un dzintaru krastā"- Liepāja, un mūsu ceļš ved uz Nīcas pusi. Zem mašīnas riepām zib pelēkā ceļa lenta, bet tad nedaudz tālāk par 10 kilometriem aiz Liepājas kāds sānceļš, tik ļoti aicinošs un nedaudz noslēpumains, liek nogriezties un turpināt ceļu uz nezināmu mērķi. Ceļš vijas rimti līdz ietek pagalmā, un mums pretī steidzas saimniece - laipna, smaidoša.

Izkāpjam un mūs apņem neparasts miers un senatnes elpa.

"Esiet mīļi gaidīti "Galdnieku" sētā ! "kā drošinādama, atskan silta balss... Un piedzīvojums var sākties. Un sāk dūkt atmiņu un senu teiksmu dzirnas, tavas rokas var pieskarties sirmsirmai senatnei, nebaidoties mazināt tās vērtību. Te iztrūkst muzejiskais norādījums "Eksponātus ar rokām neaizskart!" Te viss ir dzīvs, īsts un patiess, ar mīlestību vākts un glabāts, un tālāk nodots, lai nezūd no ļaužu atmiņas. Te arī nekas netiek uzspiests, bet gan vērīgi sekots, kam vairāk pievērsies apmeklētāja skatiens, un tad tūlīt arī seko stāstījums. Saimnieks ver lielā šķūņa durvis un rāda un stāsta par tur savāktajām senlietām, bet saimniece pati aicina viesus "Meža mājā", kur goda vietā Nīcas tautas tērps ,kas darināts pirms vairāk nekā 200 gadiem, bet savu košumu nav zaudējis. Senatne, sena un ne tik sena, bet viss rūpīgi krāts un glabāts, godinot senčus un viņu piemiņu.

Un nevilšus nāk prātā doma, kas ir šis spēks, kas liek saimniekiem godā celt šo sētu un tās ļaudis no sirmas aizvēstures, bet pašiem ieņemt pavisam pieticīgu vietu šajā sētā. Un atbilde rodas pati no sevis - tas ir krietnu cilvēku ieaudzinātais tikums un dotās vietas saskaņa ar dabu, un tad dvēsele veras kā noslēpumains, medus pilns zieds un dod dāsni savu bagātību citiem cilvēkiem, un ir labi, ja ciemiņu dvēseles veras pretī šim dāsnajam devumam.

"Galdnieku" sētā interesanti būs gan lielam, gan mazam, gan vecam, gan jaunam. Kurš gan nepriecāsies par raibo kā pupu zieds trusi, kuru saimnieks palaiž zaļajā zālītē bērnu priekam. Jaukais šunelis Lūsītis, ir gatavs veikt gida pienākumus, lai ciemiņus pavadītu cauri priežu mežiņam uz augsto kāpu, lai viņi varētu sasveicināties ar jūru. Un tad jau no kāpas lejā un jūrā iekšā. Un kur tad saimnieces rūpīgi iekoptais puķu dārziņš, kur katrs stāds apmīļots un aprūpēts un arī te senlietas atradušas savu pielietojumu. Mierīgi, neuzbāzīgi, bet skaisti.

Nojumītē gaida linu autiem klāti galdi, un te senu lāžu un tīņu ielenkumā ciemiņi var mieloties pie saviem līdzatvestajiem groziņiem, bet, ja gribas pacept kaut vai pankūkas, arī to var izdarīt uz āra pavarda, ir arī grilli un ugunskura vieta, kā arī telšu vietas. Bet tas jau pēc tam, kad dvēseles pabarotas. Un tad, kad debesis piebirst mirdzošām zvaigznēm, tava dvēsele var veldzēties dabas sinfonijā, ko dzied priedes un jūra. Svētvakars ienācis sētā, un tu pats esi piepildīts līdz malām kā māla krūka. Silts rokas spiediens, laipns skatiens un patiesi izjusti vārdi...Galdnieku pagalmā, mājot ardievas, paliek šīs sētas saimnieki Ausma un Ēriks Dzintari divi bezgala jauki cilvēki ar atvērtām dvēselēm.

Mīļš paldies viņiem par to svētīgo darbu ko viņi dara neprasot " kam mums tas vajadzīgs" - vienkārši dara, jo citādi nevar.

Zemgaliete no Jelgavas novada Sarmīte Sustrupe

Rekurzeme.lv ARHĪVS

"Esiet mīļi gaidīti "Galdnieku" sētā!"

Kategorijas