Zvejnieki: Pieaugošo birokrātisko prasību dēļ zivju cenas turpinās augt

2013. gada 4. februāris 10:09

173

Zvejnieki: Pieaugošo birokrātisko prasību dēļ zivju cenas turpinās augt

Eiropas Parlaments šonedēļ balsos par savu Kopējās zivsaimniecības politikas reformas versiju. Daži jaunumi nākotnē varētu mainīt arī Latvijas zvejnieku ikdienu. Viena no būtiskākajām pārmaiņām ir tā, ka zvejniekiem, visticamāk, būs jāved krastā pilnīgi visas noķertās zivis un jūrā tās izmest vairs nedrīkstēs. Zvejnieki savukārt saka, ka pieaugošo birokrātisko prasību dēļ zivju cenas turpinās augt.

Kuģa mehāniķis Māris Bārdulis šodien ir Liepājas ostā, jo viņa zvejas kuģim ar nosaukumu "Briedis" ir radies caurums uz klāja. Tomēr jau drīz viņš atkal dosies jūrā uz vairākām dienām. "Droši. Citādāk jau naudu nevar nopelnīt," viņš saka. Pēdējā laikā "Brieža" komanda zvejo mencas: "Pagaidām mēs mencu ķeram, jo limiti ir daudz. Mūsu zonā tā pašvakāk, bet poļu zonā… Dienu no dienas nav, bet nu ir [zivis]."

"Brieža" saimnieks Ervils Laugalis izrāda savu kuģi, kas ir vienīgais palicis Laugaļa uzņēmuma īpašumā. Kādreiz bijuši pieci. Tomēr viņš par to nesūdzas. Būtiskākā Laugaļa problēma ir zemā mencu cena. Tas liek zivis pārdot Polijā, kur pašreiz maksā vairāk. Un arī naudu kuģa remontam ir pagrūti sakrāt, saka Laugalis: "Vasarā mēs rēķinām, ka apmēram ap 30 tūkstošiem vajag ieguldīt kuģī vismaz. Nu, es nezinu, vai es varēšu. Tāpēc es tagad ar bankām strādāju, lai kaut kāda garantija būtu, ka es tomēr varētu to kuģi uztaisīt uz nākošo sezonu."

Gan Laugalis gan arī vairāki citi zvejnieki gribētu atbalstu jaunu kuģu iegādei. Tomēr Eiropas Savienības noteikumi to nepieļauj. Ne tagad, ne pēc jaunās Zivsaimniecības reformas stāšanās spēkā, saka Zivsaimnieku asociācijas vadītājs Inārijs Voits: "Nē, jaunu kuģu būvei atbalsta nav un nebūs. Mēs nelolojam tādus jautājumus, tā kā tur nav ko cilāt." Pēc Voita teiktā, Brisele neļauj arī dalībvalstu valdībām atbalstīt jaunu kuģu iegādi. Iemesls ir viens - zvejas kuģu Eiropā joprojām ir par daudz.

Latvijas zvejnieki pēdējos gados aktīvi izmantoja iespēju sagriezt savus vecos kuģus, par to saņemot kompensāciju. Tādēļ Latvijas zvejas flotes skaits pašreiz tiek uzskatīts par diezgan optimālu. Tomēr citos reģionos kuģu skaita samazināšana nebija tik krasa.

"Svarīgākais šajā reformā ir, ka mēs neļausim zvejniekiem zvejot par daudz, ja zivju nepietiek,” saka Eiropas Parlamenta deputāte no Sociāldemokrātu grupas Ulrike Rodusta, kura ir atbildīga par Zivsaimniecības reformas virzību parlamentā. „Katru gadu kvotas ir pārsniegtas, un daudzi zivju krājumi ir apdraudēti."

Aizvadītā gada nogalē Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komiteja atbalstīja savu redzējumu par to, kādai ir jābūt zivju nozarei Eiropā. Un šonedēļ par to balsos arī visi parlamenta deputāti. Parlaments savos priekšlikumos lielu uzsvaru lika uz vides aizsardzību un to, lai zveja Eiropā būtu ilgtspējīga. Viens no galvenajiem reformas jaunumiem ir tā saucamais izmetumu aizliegums. Turpmāk zvejniekiem būs krastā jāved visas zivis, ko viņiem sanāks noķert, nevis tikai tās, ko viņiem atļauts ķert. "Mēs nepiekāpsimies pie šī jautājuma. Pagājušajā gadā 1,8 miljoni tonnu zivju tika izmesti jūrā, kas ir amorāli un neētiski. Zvejnieki to ir darījuši, jo likumi viņiem to ļauj. Tagad tam ir pielikts punkts," norāda eiroparlamentāriete Ulrike Rodusta.

"Mūs līdz šim inspektori sodīja, ka tu neesi izmetis zivis. Tagad sodīs par to, ka tu esi izmetis zivis… Redziet kā mainās… Vējš papūta uz vienu pusi, sodīsim par šo, vējš papūš uz otru pusi, sodīsim par šo." Tā jauno ideju komentē Inārijs Voits. Viņš uzskata, ka aizliegums nestrādās, jo izkontrolēt to būs ļoti grūti. "Tu vari noskalot no klāja, ko tu gribi! Bet tā, lūk, vajag - vilksim, ies, ieviesīsim, viss."

Arī Latvijas ierēdņi saka, ka daudz kas vēl ir neskaidrs. "Šeit ir ļoti daudz nezināmo, kā tas viss darbosies," tā Normunds Riekstiņš, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors. "Ir pateikts: jā, neko vairs nedrīkstēs mest ārā, viss ir jāved krastā. Tālāk ar to ir jātiek galā. Šobrīd it kā dalībvalstīm, it kā zvejniekiem ir jādomā, ko ar to darīt. Mēs gribētu spēles noteikumus."

Tomēr gan ierēdņi, gan arī zvejnieki atzīst, ka Baltijas jūrā tiek izmests diezgan neliels zivju skaits. "Nu nav jau ko mest!" saka Liepājas zvejas uzņēmuma īpašnieks Ervils Laugalis. "Par cik mums limitu daudz, tad nav jēgas riskēt kaut ko lieku vest mājās. Un tralim ir speciāls aprīkojums, kur mazāka menca iet ārā, mums nepaliek nemaz tā mazā menca reāli iekšā."

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Zvejnieki: Pieaugošo birokrātisko prasību dēļ zivju cenas turpinās augt

Kategorijas