Lūši un vilki Latvijas mežos mazāk nekļūst

Vismaz pēdējo desmit gadu laikā lielo plēsēju - lūšu un vilku - populācija Latvijas mežos nav būtiski mainījusies, par to liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" veikto pētījumu rezultāti.
Kā aģentūrai LETA stāstīja pētnieks un Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš, pētījumi par lūšu un vilku populācijas stāvokļa izmaiņām medību ietekmē sākās laikā, kad Latvija gatavojās iestāties Eiropas Savienībā. Šādi pētījumi bija nepieciešami, jo daudzās valstīs šīs sugas nav medījamas un ir aizsargājamas, un pētījumu rezultāti parādītu, ka Latvijas mežos šo sugu medības populāciju būtiski neietekmē.
Pētījumu rezultāti parādījuši, ka vilku un lūšu populācija ir atkarīga no viņu galvenās pamatbarības - pārnadžu - populācijas izmaiņām. Šie lielie plēsēji galvenokārt pārtiek no stirnām, mežacūkām un staltbriežiem, bet retos gadījumos vilki un lūši mielojas arī ar aļņiem. Kopš 90.gadu beigām pārnadžu populācija ir palielinājusies, vienīgi stirnu populāciju pēdējos gados ietekmējušas aukstās ziemas, tādejādi lielie plēsēji ar barību šajos gados bijuši labi nodrošināti.
Ozoliņš minēja, ka abu sugu dzīvnieki pietiekami lielā skaitā ir sastopami Ziemeļkurzemē un lūši ir gana daudz izplatīti arī Ziemeļvidzemē, savukārt vilki vairāk izplatīti vietā, kur Vidzeme robežojas ar Latgali.
Aplēses liecina, ka lūši Latvijas mežos ir vairāk nekā vilki, taču, nosakot nomedījamo lūšu limitu, speciālisti ir piesardzīgi, tādēļ šajā sezonā, kas sākās 2012.gada 1.decembrī, atļauts nomedīt 150 lūšus. Savukārt vilku medību sezonā, kas sākās pērnā gada jūlijā, atļauts nomedīt 200 vilkus.
Pētnieks norādīja, ka cilvēkiem no lūšiem un vilkiem nebūtu jābaidās, jo cilvēki šos dzīvniekus tā iebaidījuši, ka viņi vairās no tikšanās ar cilvēkiem. Tāpat viņš minēja, ka pilsētniekiem ir maldīgs priekšstats par to, ka, izcērtot vecos mežus, šie dzīvnieki paliek bez mājām. Meža dzīvnieki lielākoties uzturas tieši jaunaudzēs, kur vieglāk tikt pēc barības. Pārnadži jaunaudzēs barojas ar jaunajiem kociņiem, līdz ar to arī plēsējiem jaunaudzēs ir vieglāk nolūkot savu medījumu.
Taujāt, kā šī ziema ietekmē meža zvēru dzīvi, Ozoliņš atzina, ka ziema šogad nav bijusi pārāk barga, tādēļ nekāds ļaunums meža zvēriem pagaidām nav nodarīts.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām