Pāvils Brūvers: Valsts amatpersonu nespēja aizsargāt tautas intereses tikai veicina neuzticību un nedrošības sajūtu

2013. gada 8. jūlijs 15:17

Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē mēs pastāvīgi daudzu citu aizlūgumu vidū Dieva priekšā nesam divas visai Liepājai nozīmīgas problēmas – Sv. Trīsvienības katedrāles atjaunošanas darbus un „Liepājas Metalurga” smagās problēmas. Kamēr ar pateicību Dievam mēs varam priecāties un redzēt kā katedrāles atjaunošana ir uzsākusies un sekmīgi norit, tikmēr pieminot „Liepājas Metalurga” vārdu mūs pārņem dziļas skumjas – tā vien šķiet, ka šī Dieva dāvana, kas liepājniekiem daudzu desmitu gadu garumā devusi daudz svētību, aizvien vairāk sabrūk un tuvojas neatgriezeniskām beigām. Mēs tomēr lūdzam, jo ticam, ka Dievs var darīt brīnumus. Tai pašā laikā mēs nedrīkstam aizmirst būtisko garīgās dzīves likumu: „Ora et labora”, t.i. lūdzies un strādā! Ja mēs ko lūdzam un patiesi ticam, ka Dievs mūsu lūgšanu uzklausīs un mums palīdzēs, tad mūsu uzdevums ir darīt visu, ko paši spējam, lai lūgto mērķi sasniegtu.

Šobrīd, vērojot situāciju, šķiet, ka strādnieki, kuru ģimenes šī problēma skar vissmagāk, ir pilnīgi paralizēti. Tie uz „Liepājas Metalurga” bojā eju skatās kā uz dabas katastrofu, kurai pretoties nav iespējams. Tā vien izskatās, ka strādnieki ir neorganizēti un iebaidīti. Vismaz plašsaziņas līdzekļos, runājot par „Liepājas Metalurga” problēmām strādnieki neparādās kā būtisks faktors šīs problēmas risināšanā.

Tikmēr plaši tiek runāts par trīs lielo akcionāru Kirova Lipmana, Sergeja Zaharjina un Iļjas Segala domām, vēlmēm, savstarpējiem ķīviņiem u.t.t., radot iespaidu, ka „Liepājas Metalurgs” ir kaut kāda šo trīs vīru izveidota vienas sezonas SIA, pilnīgi ignorējot, ka tas ir uzņēmums ar būtisku nozīmi Latvijas un īpaši Liepājas saimniecībā, ka tas ir uzņēmums ar slavenu vēsturi, uzņēmums, ar kuru lepojušās vairākas paaudzes Liepājā, uzņēmums, kas bijis par svētību daudzu gadu garumā un devis darbu tūkstošiem liepājnieku. Tas ir viss, par ko būtu jāiestājas un ar visiem spēkiem jācīnās pašvaldībai un valdībai, lai šī Dieva dāvana netiek sapostīta, bet izskatās, ka šīs struktūras lielo problēmu priekšā ir vājas un neapņēmīgas.

Domāju, nevienam nav noslēpums, ka gadījumā, ja „Liepājas Metalurgs” nespēs atkopties, tas būs smags trieciens ne tikai Liepājai, bet visai Latvijai, jo nav jau uz spēles tikai tās pāris tūkstošu darba vietas, ko nodrošina pati rūpnīca, bet vēl vairāki tūkstoši darba vietu, kas šādā vai tādā veidā saistītas ar „Liepājas Metalurgu”. Pēc dažiem aprēķiniem Liepājā bez darba un ienākumiem var palikt līdz pat 15 000 cilvēku, un tā jau būtu liela mēroga katastrofa, tās būtu tūkstošiem cilvēku traģēdijas.

Šobrīd mēs visi esam padarīti par šo trīs vīru ķīlniekiem – mūsu nākotne, Liepājas nākotne it kā būtu atkarīga no šo trīs vīru labā noskaņojumam, viņu labās gribas, viņu savstarpējiem ķīviņiem un untumiem. Sevišķi skumdina un pat izraisa dziļu neizpratni ziņas par šīs rūpnīcas akcionāru drudžainajiem privātajiem darījumiem, kas mērāmi miljonos latu. Varbūt tās ir tikai preses pīles, neesmu varējis to pārbaudīt, bet ja vien tas ir patiesi, tad tas ir skandalozi! Tā nerīkojas uzņēmēji ar goda prātu un atbildības sajūtu! Tā vietā, lai darītu visu iespējamo, lai glābtu savu uzņēmumu, lai nodrošinātu algas tiem, kas godprātīgi strādājuši, kas ir cerējuši uz solīto algu, šī strādnieku nestā peļņa tiek nobēdzināta un slēpta ofšoros personīgajam labumam.

Patiesībā ir jābrīnās, ka visi šie godīgie darba ļaudis, kas gādājuši par akcionāru turību, tagad tik vienaldzīgi noraugās uz to, kā rūpnīcas īpašnieki ar savu bezatbildību ir gatavi pakļaut postam tūkstošiem Liepājas ģimeņu. Esmu pārliecināts, ka vācu, franču, arī britu strādnieki jau sen būtu uz ielām, lai cīnītos par savām tiesībām, bet acīmredzot, mūsu strādnieki ir tādi, kas savā labā neko panākt nespēj.

Tāpēc to darīt un savus ļaudis aizstāvēt ir valdības un pašvaldības svēts pienākums. Notiekošais kārtējo reizi vedina domāt, ka Latvijā valda tiesiskais nihilisms, ja iet runa par bagāto interesēm. Valsts amatpersonu nespēja aizsargāt tautas intereses tikai veicina neuzticību un nedrošības sajūtu.

Zinu jau, tūlīt kāds no šiem atbildīgajiem ļaudīm uzdos man atrast atbildi – ko darīt šajā situācijā? Tas ir jūsu uzdevums, tam jūs esat izraudzīti. Mans uzdevums ir neklusēt, kad redzu kliedzošu netaisnību, kas tiek nodarīta ļaudīm, kas paši sevi aizstāvēt nespēj. Uz to mani aicina un pilnvaro Dieva vārds: „Atdari savu muti par labu tiem, kas paši ir it kā mēmi un savā labā runāt nespēj, un visu to lietas labā, kas ir atstāti!” (Salamana pamācības 31:8)
Darīsim atbildīgi katrs savu pienākumu, tad arī Dievs svētīs mūsu darbu un ļaus atrast izeju no visām grūtībām un ļaus īstenoties plāniem, kas vērsti uz mūsu pilsētas uz mūsu tautas labklājību. Tad mūsu lūgšanas varēs piepildīties, un tauta jutīsies aprūpēta un aizsargāta, un tai vairs nebūs jākaunas ne par savu valsti, ne savu valdību.

Pāvils Brūvers
Liepājas bīskaps

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pāvils Brūvers: Valsts amatpersonu nespēja aizsargāt tautas intereses tikai veicina neuzticību un nedrošības sajūtu

Kategorijas