Šilis: Savs TV kanāls novadam ir vajadzīgs, lai veidotu vēstures arhīvu
Nereti par pašvaldību varas ruporiem dēvēto reģionālo televīziju (TV) vadītājiem pēdējā laikā nākas uzklausīt pārmetumus, ka raidījumu saturs ir pārlieku komercializēts. Uzņēmēji taisnojas, ka bez nestandarta risinājumu piedāvāšanas reklāmdevējiem un vietējās varas piešķirtā finansējuma nespētu pastāvēt, jo valsts atbalsts esot niecīgs. Kā "Dienai" atzinis Aizputes domes priekšsēdētājs Aivars Šilis, savs TV
kanāls novadam ir vajadzīgs, lai veidotu vēstures arhīvu.
Lai noskaidrotu, kādus reklāmas pakalpojumus reģionālās TV gatavas sniegt, Diena veica eksperimentu un sazinājās ar vairāku raidorganizāciju vadītājiem, stādoties priekšā kā jauna uzņēmuma īpašnieks, kurš ieinteresēts izvietot reklāmu visās šo TV platformās.
No viena kanāla direktora saņemts piedāvājums izveidot slēptās reklāmas raidījumu par it kā aktualitātēm nozarē ar piebildi, ka skatītājs to uztveršot kā profesionālu ieteikumu, nevis reklāmu. Šādu praksi gan aizliedz Radio un TV likums.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) loceklis Ivars Zviedris norāda, ka par slēptās reklāmas izvietošanu pienākas naudas sods, taču vairumā gadījumu pārkāpumus esot grūti pierādīt: "Reģionālās TV atšķirībā no nacionālajiem medijiem nereti nevar atļauties auditorijas pētījumus vai reitingu mērījumus, ko uzrādīt reklāmdevējiem, tāpēc meklē citas, tajā skaitā neatļautas, sadarbības metodes."
"Paplašinātā apraide mazajiem kanāliem ļauj piesaistīt reklāmdevējus, taču, neskatoties uz Re:TV potenciālu, šobrīd neredzu daudz iemeslu to skatīties, jo saturs trūcīgs," uzskata mediju eksperte Anda Rožukalne.
"Mēs aizpildām ilgus gadus tukšo reģionālā satura nišu, un pašlaik neviens cits TV kanāls nenodrošina tik plašu Latvijā veidoto raidījumu apjomu, kāds ik dienas redzams Re:TV," savukārt uzskata kanāla direktore Aiva Logina, piebilstot, ka liela daļa piedāvāto projektu pat atbilst sabiedriskā pasūtījuma definīcijai.
Tieši atbalsts no valsts budžeta A. Rožukalnes un arī I. Zviedra skatījumā varētu izraut mazos kanālus no pašvaldību finansējuma atkarības.
No 20 reģionālajām TV, kam NELPL izsniegusi apraides atļaujas, astoņas daļēji vai pilnībā pieder pašvaldībām, taču arī gandrīz visas privātās raidorganizācijas no savu novadu domēm saņem finansiālu atbalstu. Dotācijas un maksājumi par TV sniegtajiem pakalpojumiem saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti savu pašvaldību publisko iepirkumu konkursu uzvaru rezultātā, ir izplatītākie modeļi, kā vietvaras finansē vietējās raidorganizācijas.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām