Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Ziemupes kadiķu audze vairs nezeļ savā krāšņumā

Ieva Kupše
Pāvilostā

2013. gada 19. jūlijs 11:12

3437
Ziemupes kadiķu audze vairs nezeļ savā krāšņumā

Pirms trim gadiem Ziemupes kadiķu audze no viena privātīpašnieka nonāca cita rokās. Tagad tā pieder kādam vācu uzņēmumam, kas gan nav izvietojis aizlieguma zīmes audzi apmeklēt, un vārtiņi vienmēr ir atvērti. Tomēr vietējie norāda, ka šobrīd par kadiķu audzi ir jārunā pagātnes formā, šodien, 19. jūlijā, rakstīts "Kursas Laikā".

Par Ziemupes kadiķu audzi tūrisma bukletos rakstīts, ka tā ir viena no lielākajām kadiķaudzēm Latvijā, īsts dabas brīnums – savdabīga tīraudze no dažādu šķirņu, formas un lieluma kadiķiem. Te vairāk nekā divu hektāru platībā aug 536 kadiķi. Turpat apskatāma stāvās vilkakūlas un smilts grīšļu pļava. Šai savdabīgajai vietai noteikts mikrolieguma statuss, tādēļ tā apmeklējama tikai vietējo gidu pavadībā. "Bija veselīga kadiķu audze – šobrīd tur vairs nav, ko skatīties," ar nožēlu teic Ziemupes tūrisma centra vadītāja un gide Daina Vītola. Viņa norāda: lai arī audzei ir mikrolieguma statuss, arī pašvaldībai kopā ar jauno īpašnieku vajadzēja piestrādāt, lai tā saglabātos.

Kadiķu audze privātīpašnieka rokās pirmoreiz nonāca 2000. gadā, kad to iegādājās Norkusu ģimene, kam piederēja tā dēvētā "oficieru māja" un līdz ar to vēlējās arī zemi, kas bija apkārt. Tobrīd nevienam nebija pretenziju, stāsta Pāvilostas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Vitrups. Kad ieradies mērnieks, viņš arī atklājis neparasto audzi. Leģenda vēsta, ka, sākoties padomju varas laikiem, tieši šajā vietā tika sadedzinātas Ziemupes zvejniekiem atsavinātās laivas un kadiķi ieauga izdedzinātajā pļavā.

"Pirmpirkuma tiesības mums bija, ja īpašums tiek izmantots pašvaldības funkciju nodrošināšanai," skaidro novada domes priekšsēdētāja vietnieks. Tas nozīmētu, ka tur jāceļ kāda sabiedriski izmantojama ēka. Viens no iemesliem bijis arī naudas trūkums. 12,68 hektārus lielais īpašums pārdots par 213 652 latiem.

Ziemupniece Liene Glezere zina teikt, ka bijusi vienošanās – tiklīdz Norkusi nolems zemi pārdot, pašvaldība var noformēt audzi kā valsts mēroga dabas liegumu, tas gan nav noticis.

"Labs objekts bija, tūristiem patika, kāziniekiem patika," uzskaita D. Vītola. Kāds jaunais pāris tur pat pavadījis savu kāzu nakti. Arī L. Glezere atklāj, ka vārtiņi uz kadiķu audzi vienmēr ir vaļā un, ja kāds izrāda interesi, tiekot arī aizvests pastaigā, bet pērnās ziemas sniegs nodarījis lielu postu audzei.

Mikroliegumā pļaut nekad nav bijis atļauts, vien zāģēt kokus un tīrīt apkārtni. Vieta joprojām ir aizsargājama, lai arī kadiķi vairs nav savā krāšņumā. Tur sastopami tādi aizsargājami kukaiņi kā racējlapsene, laupītājmuša, kā arī Sarkanajā grāmatā ierakstītā smaržu lapu rozīte.

Kadiķaudze veidojusies pirms 50 līdz 60 gadiem, lai gan L. Glezere grib piekrist zviedru pētniekiem, kuri uzskata, ka kadiķu vecums ir 400 līdz 600 gadi. "Arī pagalmā kadiķi aug lēni," zina teikt ziemupniece. Šobrīd gan uz kadiķu audzi esot skumji skatīties, piekrīt arī J. Vitrups un uzskata, ka tur vajadzētu piesaistīt vides ekspertus, kas profesionāli norādītu veicamos darbus.

Vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš atklāj, ka pēdējo reizi kadiķu audzē iegājis pirms gadiem četriem, pērn paskatījies vien no malas – viss licies kārtībā.
"Primārais jau bija neatdot šo audzi privātīpašnieku rokās, ja reiz gribēja to izveidot kā apskates objektu," tiešs ir A. Maisiņš. Mikroliegums joprojām ir spēkā, un inspektors norāda, ka daba pati ar visu tiks galā, kā to ir darījusi jau miljoniem gadu. Cilvēks esot tas, kas visbiežāk to postot, jo ierauga skaistu vietu, atzīmē to un tad uz to plūst masas skatīties un reāli iznīcina.

Plašāk lasiet 19. jūlija "Kursas Laikā".
+ 6
Kategorijas

Kategorijas