Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kamēr Durbē būs pieprasījums, vidusskola būs

Latvijas Radio

2013. gada 23. augusts 08:31

392
Kamēr Durbē būs pieprasījums, vidusskola būs

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sola pārskatīt vidusskolu tīklu Latvijā. Tas esot pārāk liels, jo ir skolas, kurās ir vien seši vai septiņi vidusskolas absolventi. Pašvaldības uzsver - katra novada vietvara pati var izlemt, kā rīkoties ar skolām, ministrija to var tikai ieteikt. Bet prakse liecina, ka ir vietas, kurās skolas jau apvienotas, kā rezultātā lielākie ieguvēji ir skolēni. Tikmēr citur svarīgi, lai skola dod iespēju tiem bērniem, kuriem citādāk būtu jāpaliek tikai ar pamatskolas izglītību. Vecāku organizācijas gan uzskata, ka svarīgākais, lai mazākiem bērniem mācības ir pēc iespējas tuvāk, vēsta Latvijas Radio.

Durbes vidusskolā šogad 12.klasē mācās 18 bērnu, bet pagājušā gadā mācības beidza vien seši. Kā atzīst skolas direktore Kristīne Bruzule, tuvumā ir gan Grobiņa, gan arī Liepāja, kur var apgūt vidējo izglītību. Taču, kamēr Durbē būs pieprasījums, vidusskola arī būs. „Ja ir skolēni, kas vēlas palikt uz vietas savā skolā, vidusskolā, bet ja tas nenotiks turpmākajā gadā, tad nebūs vidusskolas klases. Un runa par to, ka Durbē ir vidusskola būs tikai laika jautājums,” saka Bruzule.

Mazās skolās jārisina arī mācībspēku jautājums. Kā atzīst Bruzule, skolotāji māca gan vidusskolas, gan pamatskolas klasēm, ja nepieciešams, brauc arī no citām pilsētām. Bet stundu skaits sanāk neliels.

Skolu pārstāvji uzsver - svarīgi, lai iegūtā izglītība ir kvalitatīva. Tas nozīmē, ka jābūt vismaz divām paralēlām klasēm un jārēķina arī ekonomiskie ieguvumi. Vidusskolā būtu svarīgi, lai ir divas paralēlās klases ar kopumā 30-40 bērniem.

Arī skolotāju arodbiedrība izmaiņas atbalstījusi, norāda gan, ka vēl šis jautājums nav skaidrs un jārunā par to, kā nodrošināt pieejamu izglītību. „Nav īsti pareizi, ja trīs vidusskolas klasēs ir 24 vai 27 audzēkņi. Kas tad notiek gripas laikā, ar ko ir jāstrādā un kā tas izskatās? Tie ir pusaudži, kas var braukt pēc kvalitatīvas izglītības. Bet tas ir jārisina kopā ar vecākiem, pašvaldību, pedagogiem, IZM. Un grūti atbildēt šajā brīdī, kura skola jāatstāj un kura jāslēdz ciet,” norāda arodbiedrības vadītāja Ingrīda Mikiško.

Pagaidām gan netiek minēts, cik daudzas no vidusskolām pārmaiņas piedzīvos un kad tās īstenosies. Šos jautājumus ministrija varētu sākt skatīt vēlāk šogad. Tomēr vairāku gadu griezumā rēķināts, ka skolēnu skaits samazināsies par trešdaļu un tad uzturēt skolas ar pāris skolēniem būtu neefektīvi. Jau tagad Latvijā ir 228 skolas, kurās mācās mazāk kā 100 bērnu.