Gliemeņu audzēšana – biznesa un ekoloģijas iespēja Baltijas jūrā
Sākoties jaunam gadam, ne tikai atskatāmies uz paveikto, bet arī domājam par nākotni un jaunām biznesa iespējām Latvijā. Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar Vides investīciju fondu pētī gliemeņu audzēšanas biznesa potenciālu Baltijas jūrā.
Gliemeņu audzēšanai Baltijas jūrā ir divas nozīmīgas priekšrocības nākotnē. Pirmkārt, tā var kļūt par alternatīvu zivsaimniecības nozari zvejniekiem apstākļos, kad tiek samazināts zvejas kvotas. Otrkārt, gliemenes var kļūt par nozīmīgu Baltijas jūras ekosistēmas sargu, jo barojoties attīra jūru.
Gliemeņu audzēšana kā veiksmīga biznesa nozare šobrīd jau attīstīta tādās pēc ģeogrāfiskā novietojuma un klimata līdzīgās valstīs kā Dānijā, Nīderlandē un Kanādā. Ņemot vērā citu Baltijas jūras valstu līdzšinējo praktisko pieredzi un veiktos pētījumus, „Baltic EcoMussel” projekta ietvaros Kurzemes plānošanas reģions un Vides investīciju fonds sadarbībā ar zviedru un somu kolēģiem pētī gliemeņu komercializācijas iespējas Baltijas jūrā.
Saskaņā ar Latvijas Dabas fonda sniegto informāciju Ziemeļu puslodē izplatīta un audzēšanai Baltijas jūrā piemērotākā ir melna divvāku gliemene – ziemeļu ēdamgliemene jeb mīdija (latīniskais nosaukums Latvijā sastopamajai sugai - Mytilus trossulus). Šī gliemeņu suga nav invazīva, audzēšanas gadījumā gliemenes netiek mākslīgi vairotas vai barotas. Tieši pretēji – ziemeļu ēdamgliemene ir viena no Baltijas jūras ekosistēmas pamata sugām, kas atrodama tur jau šobrīd un, barojoties ar planktoniskiem organismiem un mikroskopiskām organiskām daļiņām, vienlaikus arī attīra jūras ūdeni.
Jau pieminētā projekta ietvaros Latvijas eksperti dodas pieredzes apmaiņas braucienos uz Zviedrijas, Dānijas un Kanādas gliemeņu fermām, pārstrādes uzņēmumiem un pētniecības iestādēm, lai rezultātā izstrādātu uz aprēķiniem balstītu biznesa plānu un rekomendācijas gliemeņu audzēšanas nozares attīstībai Baltijas jūras reģionā.
Tiekoties ar zivsaimniecības politikas veidotājiem un citiem speciālistiem, projekta komanda saskaras ar to, ka Latvijā šobrīd trūkst informācijas par gliemeņu audzēšanas iespējām, lai šo virzienu attīstītu. Trūkst gan pamata informācijas par konkrēto gliemeņu sugu, gan, kas vēl nozīmīgāk – valda maldīgs priekšstats par gliemeņu audzēšanas procesu, to pielīdzinot tradicionālajai akvakultūrai.
Kā atzīst projekta eksperte no Vides investīciju fonda Zaiga Ozoliņa, lai arī Latvijā līdz šim trūkst pētījumu par gliemeņu audzēšanas iespējām, citu Baltijas jūras valstu pieredzi un pētījumus vērā ņemot, arī mūsu valstī būtu iespējams veidot gliemeņu fermas, radot papildus peļņas iespējas zvejniekiem un uzlabojot Baltijas jūras ekoloģiju.
Ilze Ārniece
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Kurzemes Plānošanas reģions
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām