Plašumā vēršas zemes īpašnieku neapmierinātība ar Kurzemes loka projektu

2013. gada 17. septembris 10:42

2658

Plašumā vēršas zemes īpašnieku neapmierinātība ar Kurzemes loka projektu

PAPILDINĀTA. Kurzemes loka projekta īstenošanā trūkst cilvēciskuma – tā sašutumu par elektrolīnijas rekonstrukciju pauž vairāki zemes īpašnieki. Vienus neapmierina fakts, ka netiek ņemtas vērā cilvēku intereses, kāds iebilst par kompensāciju apmēriem un to, kā notiek komunikācija ar zemes īpašniekiem. Neredzot citu ceļu, kā pierādīt savu nostāju, aktīvākie zemes īpašnieki ir gatavi tiesāties un, ja būs nepieciešamība, pat vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā, vēsta Latvijas Radio.

Vērienīgā Kurzemes loka projekta laikā, kura izmaksas tiek lēstas 200 miljonu eiro apmērā, paredzēts vecās līnijas vietā izbūvēt pilnīgi jaunu elektrolīniju no Ventspils līdz Grobiņai. Rekonstrukcijas sākās jau 2011. gadā, un pašlaik viens pēc otra jauni un izmēros lielāki elektrības stabi parādās Aizputes novada ainavā. Ne viens vien Kurzemes iedzīvotājs pauž neapmierinātību par šiem rekonstrukcijas darbiem. Situācijas, par kurām ir satraukušies cilvēki, mēdz būt atšķirīgas.

Piemēram, Aizputes pagasta zemes īpašniekam Ērikam Princleram pieder mežs gandrīz piecu hektāru platībā. Īpašnieks skaidro, ka pēc elektrolīnijas rekonstrukcijas zemes aprobežojums palielināsies vismaz 16 reizes - no 0,2 ha līdz 2,6 ha. Par darbu veikšanu viņa zemē nekāds līgums neesot noslēgts. „Ko tas nozīmē? Tā ir tāda vārdu spēle. Īpašumā man šī zeme paliek, taču jebkāda darbība man šajā mežā tiek liegta. Nesaskaņojot ar „Latvenergo”, es tur nevaru nocirst nevienu koku. Sākumā es prasu atļauju „Latvenergo, neskatoties uz to, ka esmu zemes īpašnieks. Protams, arī Meža dienestam,” stāsta Princlers.

Savukārt AS „Latvijas elektriskie tīkli” valdes loceklis Mārcis Kauliņš skaidro, ka šajā konkrētā gadījumā nav runa par hektāriem un izmaiņas zemes īpašniekam piederošajā teritorijā būs nelielas. Saistībā ar izmaiņām tikšot nocirsti vien daži koki, turklāt nelieli. Tie varētu būt daži desmiti vai simti kvadrātmetru. „Cita lieta, ka jūsu piesauktais zemes īpašnieks šinī Kurzemes loka rekonstrukcijā saskata aizsargjoslas palielināšanu kopš viņa īpašuma sākotnējās reģistrācijas. Tiek mazliet nepareizi uztverta ziņa par to, kas ir šis objekts un kā viņam tiek noteikta aizsargjosla. Mēs uzturam objektu un, to paplašinot, pārveidojam esošo situāciju. Savukārt esošajam objektam aizsargjoslu nosaka likumdevējs. Aizsargjoslu regulējums ir piedzīvojis ļoti daudzas izmaiņas kopš likuma pieņemšanas 1997. gadā. Savukārt īpašums „Muižarāji” ir reģistrēts zemesgrāmatā 1995. gadā. Īpašnieks uzskata, ka spēkā ir tas apgrūtinājuma apjoms, kas ir noteikts līdz ar īpašuma reģistrāciju, kas īsti neatbilst patiesībai,” norāda Kauliņš.

Kamēr zemes īpašnieks uzskata, ka viņa zaudējumi būs mērāmi tūkstošos, Mārcis Kauliņš norāda, ka, visticamāk, šajā gadījumā kompensācijas apmērs būs 500 lati. Par zemes platībām, ko vairs nevar izmantot iepriekšējiem mērķiem, respektīvi - teritorija ap balstu -, kompensācijas apmērs ir ne mazāk kā viens lats par kvadrātmetru. Princlers ir gatavs meklēt taisnību tiesā. Gluži tāpat kā Dunalkas pagasta iedzīvotāja Sanita Jurkovska.

Viņa nodarbojas ar piena lopkopību un uzskata, ka Kurzemes loka izbūves projekts nav līdz galam pārdomāts, ar steigā radītu likumdošanu, kas tiek pakārtota būvnieku un enerģētiķu interesēm. Šī situācija tiek izmantota kā vara pār cilvēkiem, piebilst Sanita. Viņa secina, ka darbi notiek kā pēc padomju laika rasējumiem, kur zemes īpašnieku intereses netiek ņemtas vērā. „Ja vien speciālisti būtu ieinteresēti un būtu paskatījušies dabā. Man tas stabs atrodas ļoti tuvu dzīvojamai mājai, tagad gan būs mazliet tālāk, bet tie 50 soļi līdz guļamistabai... Es gribēju, lai iet pa otru pusi īpašumam, kas arī ir mana zeme, to es vairs nevarēju izmainīt. Mums ir stipri valdošie vēji. Būs magnētiskais lauks, - lai tikai nestāsta, ka nebūs,” saka Sanita.

Stabu rakšana notiek blakus vietai, kur ganās govis. Vīrus ar aizsargķiverēm galvās no govīm šķir tikai elektriskais gans. Saimniece uzskata, ka viņai šo darbu laikā tiek nodarīti ekonomiski zaudējumi. Viņa uzdod retorisku jautājumu - vai tiešām arī rosīgiem zemniekiem jāpamet Latvijas lauki un jāmeklē laime citur? AS „Latvijas elektriskie tīkli” pārstāvis Mārcis Kauliņš spriež, ka neērtības pilnībā nav iespējams novērst un būvnieki jau nākuši pretī īpašniecei. „Mums šīs līnijas ir jābūvē tā, lai viņas nepadarītu nākamības ekonomiku un enerģētiku dārgāku. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs nedrīkstam izvēlēties izšķērdīgus risinājumus gan zemju izlietojumā, gan kompensāciju maksājumos un savādāk. Mēs cenšamies laipot, meklēt šo kompromisu, lai mēs radītu pēc iespējas mazāk jaunus apgrūtinājumus, lai tā mūsu nodarītā skāde, kas neglābjami nāk līdzi šādu objektu būvei, ir pēc iespējas mazāka,” atzīmē Kauliņš.

“Tas ir bardaks, braukā, kur grib,” "Kursas Laikam" saka Cīravas pagasta lauksaimnieks Rinaldo Dobelis, kura lauki jau “izbaudījuši” būvnieku darbību. Izbūvējot pamatus un pievedot un montējot balstus, būvnieki braukuši arī pa apsētiem un apstādītiem laukiem. Taču ar to lauku izbraukāšana nebeigšoties, jo vēl vilks vadus un demontēs veco līniju.

R. Dobelim solīts, ka par četriem īpašumā uzliktajiem balstiem viņš saņems 500 latu kompensāciju pirms nodokļa nomaksas.

“Ir apgrūtināta komunikācija starp visām iesaistītajām pusēm,” stāsta Dunalkas pagasta lauksaimniece Sanita Jurkovska. Viņa ir sašutusi par notiekošo un gatava iet līdz tiesai.

S. Jurkovska norāda, ka līnijas izbūves laikā ir mainīta likumdošana. Saskaņojumu par līnijas būvniecību iedzīvotāju vārdā, pamatojoties uz teritorijas plānojumu, veikusi pašvaldība, bet viņus par šo procedūru nav informējusi. Īpašniece nav iepazīstināta arī ar tehnisko projektu, un nu izrādās, ka elektrolīnijas aizsargjoslā ir gan mēslu krātuve, gan puse dārza. Viņa vairs nedrīkstēšot aizsargjoslā, kas ir 47 metrus plata un kopumā aizņem trīs hektārus īpašuma, bez saskaņošanas ar LET izvietot siena ruļļus. Rokot pamatus balstiem, celtnieki uzdūrušies ūdens āderei, kas applūdinājusi lauku.

Pamatojoties uz Ministru Kabineta noteikumiem, viņai piedāvāta kompensācija – 33,68 lati par hektāru, bet pēc ilgstošas sarakstes un sarunām summa sasniegusi 500 latu.

“Mēs neesam pret projektu, bet veidu, kā tas tiek realizēts,” saka lauksaimniece. Bažas radot arī pastiprinātais magnētiskais lauks, jo līdzšinējam 110 kilovoltu spriegumam pievienosies vēl 330.

“Mēs mēģinām ar viņiem slēgt līgumu par apgrūtinājumu,” par nesaprašanos ar vairākiem lauksaimniekiem saka LET valdes loceklis Jānis Kirkovalds. Viņš piekrīt, ka komunikācijas pietrūcis un tā arī šobrīd ir krietni apgrūtināta. Zemnieki neieklausoties, bet “nostājas pozā”. Konflikts esot radies tāpēc, ka saimnieki nepiekrīt kompensācijas apjomam un zaudējumus rēķinot tendenciozi un pēc atšķirīgiem rādītājiem.

Saimniecisko darbību zem jaunās līnijas, kas būs augstāka par veco, varēs veikt bez ierobežojumiem un saskaņošanas. Ar ruļļu pacēlāju zem tās gan nav atļauts strādāt, bet par dažiem metriem aizsargjoslas neviens “uz pirkstiem” neskatīšoties.

Ja nevarēsim vienoties, kompromiss būs jāpanāk tiesā, atzīst J. Kirkovalds. “Te nav privātas intereses, bet valsts stratēģisks objekts.” Vairums īpašnieku ar enerģētiķiem sadarbojoties.

“Būvnieki strādā korekti, brauc pa vienām un tām pašām pēdām,” novērojis Cīravas pagasta pārvaldnieks Artis Čanders. Par pašvaldības ceļu izmantošanu viņi slēguši līgumu, kurš paredz bojājumu kompensēšanu. Runājot par zemnieku prasībām, A. Čanders pieļauj, ka šādā veidā tiek risināts jautājums par to, “cik katrs dabūs”.

Kurzemes loks ietver vairāk nekā 10 apakšstaciju rekonstrukciju, kā arī Rīgas loka izveidi. Pati redzamākā ir 330 kV elektrolīnija starp Grobiņas un Ventspils apakšstacijām, kas tiek būvēta pašlaik. Projekta īstenotāji skaidro, ka nākotnē tas ļaus uzlabot elektroapgādes drošību Kurzemē, piemēram, vētru laikā, kā arī nodrošinās iespēju reģionā veidot jaunus pieslēgumus. Jaunās līnijas būvniecība no Ventspils līdz Grobiņai turpināsies arī 2014. gadā, tad pilnībā varēs demontēt esošo 110 kV līniju. Nākamais posms būs no Ventspils virzienā uz Tukumu, Tumi un Rīgu, kas varētu tikt pabeigts 2020. gadā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Plašumā vēršas zemes īpašnieku neapmierinātība ar Kurzemes loka projektu

Kategorijas