Ko Rucavas sievas darīs šogad

2013. gada 19. septembris 10:06

419

Drīz iesāksies jau trešais ražīga darba gads, kopš Sandra Aigare kopā aicināja aktīvas sievas, lai turpinātu, stiprinātu un jauniem spēkiem koptu Rucavas paražas un tradīcijas, mācītos senču gudrības. Līdz šim izdarīts ir patiešām daudz labu, svētīgu darbu, ko šoreiz nepārskaitīšu, un Rucavas sievas atpazīst „pār’ deviņi novadiņi” , - par viņām interesējas un aicina dažādos pasākumos gan Rīgā, gan Kuldīgā, kā arī aiz robežām – Lietuvā un Polijā izrādīt savas mākas, tērpus un dziedāt īstenā tautas garā. To augstu novērtē folkloras pētnieki un „gardēži”.

Saulainā septembra svētdienas rītā, Sudargu mājas pagalmā ciemos tika aicinātas darītājas un darbu plānotājas, lai, saliekot galvas kopā, noliktu jaunus plānus un uzdevumus. Elga, Olga, Dzintra, abas Sandras, Aleksandra un Imants, kaimiņienes Aija un Maija kopā ar mājasmātēm Ingu, Daci un Māru un viesos atbraukušo Jantu, sasēda pie „biznesa brokastu” galda un salika pa plauktiem darāmos darbus.

Dzīve pierādīja, ka tautas tērpa gatavošanas, valkāšanas un iznešanas lietās mēs esam izdarījušas un zinām daudz, bet patiesībā esam pašā ceļa sākumā un vēl ir jāmācās ļoti daudz. Liels prieks, ka dzirdama un redzama ir interese arī no sievām un vīriem, kuri vēl nav saņēmušies piedalīties kopējos pasākumos, bet dziļi sirdī grib savu īsto tautas tērpu, lai būtu, ko uzvilkt dzimtas godos vai citur, bet varbūt vēl vajadzīgs padoms, atbalsts vai pamudinājums.

Tāpēc,
19.-20.oktobrī Rucavas sievu Dzīvesskolu atsāksim ar kniepķena izgatavošanu savām rokām meistares Guntas Vecpils vadībā; ar jaku, cimdu, zeķu adīšanas un citu rokdarbu pieredzes apmaiņu un no jauna mācīšanu. Kā jau rudenī, kad raža nākusi gatava, taisīsim dažādus kāpostu ēdienus, izrādot, ko nu kura saimniece vislabāk māk un kādi labi padomi no senākiem laikiem būtu jāņem vērā vēl šodien.

9.-10.novembrī rīkosim semināru par tautas tērpu un tā valkāšanu, kad sievām pašām dalīties pieredzē, zināšanās un novērojumos; plānojam pieaicināt tērpu eksperti Liu Ģibieti, lai iepazīstina ar savām gudrībām un pastāsta arī par tuvāko novadu tērpiem Dienvidkurzemē, jo ne vienam vien rucavniekam skapī vai lādē glabājas mantots tērps vai tā daļa, kurš īsti neizskatās pēc pazīstamā Rucavas brunča vai brustes. Iespējams, ka tādējādi var uzzināt, no kuras puses ir nākusi vecmāmiņas dzimta, kāpēc tieši tāda manta ir nonākusi šai mājā… Jāuzzina, ko tad nēsājuši Rucavas vīri un kāds tērps vislabāk piepasētu blakus košajai rucavniecei, jo nu jau ir laiks šūdināt goda kārtu arī kādam krietnam rucavniekam. Tepat arī Mārtiņdiena un Rucavas sievu divu gadu jubileja, tad jākauj gailis un galdā jāceļ visādi citādi pašu audzēti un gatavoti labumi, lai dzīvinātu senču tradīcijas un izgaršotu savu un kaimiņu veikumu.
Nākamā dienā – svētdienā plānojam viesoties Liepājas muzejā, kur Uļa Gintnere laipni solījusies izrādīt bagātos fondu krājumus, kas parasti bijuši slēpti un nepieejami ierindas apmeklētājiem.

Šogad ziemas saulgrieži iekrituši labā dienā – sestdienā, kad var svinēt un nav jāuztraucas par nepadarāmiem darbiem, bet tad arī jāsvin ir kārtīgi, lai sāktu jaunu Saules gadu 21.decembrī. Leksim ķekatās, nesot svētību mājās, kurās to gaida un kultūras namā sarīkosim masku balli ar dančiem un rotaļām visiem, kuri ir jauni, veci un priecāties griboši.
Pērnais gads pierādīja, ka „cūku bēres” ir nopietna darīšana, kas diemžēl pamazām aiziet zudībā, bet daudzi saprata, ka tas viss ir pa īstam un neatņemama svētku daļa.

Un tā 14.- 15.decembris - būs gaļas ēdienu gatavošanas dienas, kad sievas ceps un vārīs un dalīsies pieredzē, un bez vīriem šai lietā neiztikt nekādi. Rucavas vīri, nāciet un ziniet, kā to cūciņu labāk sadalīt, kā rūkūzī gaļu ielikt, lai viss nepaliek uz sievu pleciem, jūs mums esiet vajadzīgi! Gaļas šmoriņi, desas un cepeši būs liekami goda galdā saulgriežu masku ballē, kad tos nogaršot varēs visi pasākuma dalībnieki.

Jauns gads – jauni darbi. Janvāra beigās vai februārī ap Meteņiem laiks atrādīt, kā veicas ar tērpu darināšanu, jaku adīšanu, kādi knifiņi jāuzzina, kādas rotas pie tērpa nēsājamas, kam vīriem jostas, kā tās darināt un kā tikt pie villaines, un galvenais – kā tās nēsāt un kur dabūt saktas… Te nu bez vīru roku neiztikt- aicināsim saktu meistaru, lai ierāda vīriem cizelēšanas mākslu, lai īstu bundulini varētu izgatavot.

23. martā svinēsim Lielo dienu viesmīlīgajā Bajāru namā un, pavasari sagaidot, krāsosim visu - olas un dzijas, lai prieks pašiem un bērniem. Janta Meža ir piekritusi ierādīt vilnas dziju krāsošanu ar augiem un citiem dabas materiāliem, tāpēc esiet čaklas un sagādājiet kādas zāles un ziedus jau tagad, ar ko izmēģināt krāsošanas noslēpumus.

Maija sākumā, ap Ūsiņdienu, dosimies ciemos pie piensaimniekiem, lai kārtīgi izrumulētos un tad celtu godā pienu – taisītu visādus sierus, sviestus, putras un biezputras.

Ar to arī būsim uzkrājušas jaunu pieredzi un uzņēmušas spēkus un gatavas jaunam darba cēlienam vasarā, kad kalendārs jau būs pierakstīts pilns ar visādiem pasākumiem, kur Rucavas sievas gaidītas padziedāt, šerpāk parunāt, tērpus un sevi izrādīt un citus iedrošināt, kā arī viesus uzņemt „Zvanītājos”, vasaras saulgriežos un Annas dienā, ko nu jau gaida daudzi ne tikai Rucavā. Nāks tuvāk un tad jau būs pieejama detalizētāka informācija gan internetā, gan laikrakstos, arī afišas izliksim novada centros.
Gaidām jaunus dalībniekus savā pulciņā- sievas un vīrus, bērnus un mazbērnus, radus un draugus. Tikai tā mēs paliksim stiprāki, ja apzināsimies, cik stipri jau esam. Lai mums visiem kopā izdodas!

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ko Rucavas sievas darīs šogad

Kategorijas