Bārtas tautastērps uz Liepājas muzeju atceļo no Dobeles

2013. gada 27. septembris 13:45

3281

Bārtas tautastērps uz Liepājas muzeju atceļo no Dobeles

Liepājas muzejs saņēmis dāvinājumu – Ievas Salmgriezes Bārtas tautastērpu, ko atveda Dobeles muzeja speciāliste Antra Kārkla. “Nav jēga, ka tērps stāv man mājās – labāk, lai cilvēki nāk un skatās. Lai tērps ir tur, kur ir piederīgs,” bagātīgo dāvinājumu pamato A.Kārkla.

Īpaša vērtība esot tas, ka tautastērpam ir gandrīz visas detaļas. Tas ir pilnīgākais tik sen – pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados – vienlaikus darinātais un viena cilvēka lietotais Bārtas tautastērps muzeja krājumā: brunči, ņieburs, krekls, villaine, saktas, vainags, izpaliek tikai zeķes un kurpes.

Papildus vērtību dod arī stāsts par tērpu un tā valkātāju – kuršu ķoniņu pēcteci Ievu Salmgriezi no Turlavas pagasta brīvciema "Ziemeļiem", dzīves apraksts un dokumentāla fotogrāfija, pat dzejolis, ko latviešu valodas skolotāja savulaik rakstījusi. Ievai pašai bērnu nebija, tāpēc tērps mantojumā ticis krustmeitai Dobelē – ārstei Mārai Smilgai, kuras meitas tērpu turpinājušas lietot, dejojot tautisko deju kolektīvā. Tamdēļ gan brunči, kā vairāk lietotie, arī ir vairāk cietuši. “Tas arī ir svarīgi, ka tērps negulēja skapī vai bēniņos, bet visu šo laiku ir dzīvojis,” pieteic A.Kārkla.

“Varat rakstīt, ka esmu Antra no Dobeles – tautastērpu vidē mani tā atpazīst. Es Dobelē nodarbojos ar tautastērpiem,” vienkārši paskaidro A.Kārkla, sākot stāstīt, kā dāvināmais tērps nonācis pie viņas. Plānojot Dobeles pagasta “Paleju” mājas atstāt dēlam ar vedeklu, M. Smilga meklējusi citus saimniekus lietām, ko jaunie varbūt pienācīgi nenovērtētu. Bārtas tērpa komplekts atnests un atdots Antrai. “Mūsu krājumam tas nav piemērots, Kuldīgas muzejs arī atteica, jo tā tomēr ir Bārta, tikai valkātāja cēlusies no Kuldīgas novada.”

Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete uzslavēja izvēli dāvināt muzejam, ne atstāt bez atbilstošas vērības. “Pilns komplekts ar tik vecām lietām nemēdz būt, šis ir pilnīgākais komplekts. Tas, ka zeķes trūkst – nu, vienmēr tomēr kāda lieta pietrūkst. Tērps darināts trīsdesmitajos gados, kad daudz ko sakropļoja un “uzlaboja”, taču tas Dienvidkurzemi neskāra, jo daudz kas bija izpētīts, zināms un aprakstīts.” Piemēram, ņieburam esot perfekta, etnogrāfiski pareiza aizdare.

“Visas zīles augšā saglabājušās!” priecājas muzeja krājuma glabātāja Guna Dancīte. Sīkās pērlītes visticamāk šūtas, izmantojot zirga astrus – tik sīkas nebūtu iespējams uzvērt uz adatas. Krājumā lielākoties esot dažādas lietas no dažādām mājām, bez kopēja stāsta. “Turklāt svarīgi un skaisti, kā jūs to stāstu pasniedzat,” Antrai atzina G.Dancīte.

Par dāvinājumu tika pastāstīts tajā pašā vakarā notiekošajā seminārā par Kurzemes brunčiem, uz kuru bija ieradušās daiļamata meistares un muzeja speciālistes gan no Liepājas, gan citiem Kurzemes novadiem. Klātesošās tādu ziņu un stāstu uzņēma ar aplausiem.

+ 10

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Bārtas tautastērps uz Liepājas muzeju atceļo no Dobeles

Kategorijas