Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Padomju laika vestes joprojām piedēvē Nīcas tautastērpam

Ilze Vainovska
Nīcā

2013. gada 7. oktobris 14:10

2315
Padomju laika vestes joprojām piedēvē Nīcas tautastērpam

Garkalnes novada Tautas deju ansamblis "Ritenītis" uzstājas tērpos, kurus piedēvē Nīcas novadam, taču tie varētu būt tikai Nīcas brunči. "Meitu vestes ir absolūti nepieņemamas. Stilizēts nekas no nekā," pēc fotogrāfijām secina Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete, kura regulāri piedalās arī Dziesmu un deju svētku tautastērpu skates žūrijā un konsultē kolektīvus. "Izskatās, ka viņi ir nogulējuši Atmodu," piebilst eksperte. Vīriešu pārākmodernās vestes esot klupšanas akmens ne tikai šim kolektīvam, toties kurpes gan dejotājiem esot labas, un arī zemgaliete izskatoties atbilstoši.

"Jāatzīst, ka Jūsu kritika ir uzklausīta un vērsīsim uzmanību uz šī komplekta tālāku nākotni, taču lūdzu Jūs iedziļināties arī tajā, cik lielus finanšu līdzekļus atvēl Kultūras ministrija. Atbilde ir - neko!" teic kultūras centra "Berģi" vadītāja Anita Bružuka. (Tautas deju ansamblis “Ritenītis”, kas dibināts 1947. gadā kā Rīgas rajona kultūras nama deju kolektīvs, kopš 1998. gada ir Garkalnes novada kultūras nama "Berģi” Tautas deju ansamblis.)

Nīcas tautas tērpu komplekts ticis izgatavots 1980. gadā Latvijas Tautas deju ansambļu delegācijai, ap 150 dejotāju, dalībai 1980. gada Maskavas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Lužņiku stadionā. Tērpus gatavojusi tā laikā vienīgā un profesionālākā tautas tērpu darināšanas iestāde - Latvijas PSR Teātra biedrības šūšanas darbnīca. "Cik mums ir zināms, tad šāds tērpu komplekts vēl jo projām ir vismaz piecu Tautas deju ansambļu tērpu kolekcijā," norāda A.Bružuka. Ņemot vērā TDA "Ritenītis” rīcībā esošā Nīcas  tautas tērpa komplekta vecumu, nav paredzēts šo komplektu atjaunot, piemēram, uzšujot atbilstošas vestes.

A.Bružuka atgādina, ka ik gadu kolektīviem notiek deju ansambļu skates, kuru viens no žūrijas komisijas vērtētajiem punktiem ir tautastērpu valkāšanas precizitāte. "Līdz šim neviens tērpu speciālists par "absolūti” nepareizu tērpu vesti Nīcas tautas tērpu komplektā deju kolektīvu skatēs nav devis nevienu aizrādījumu," apliecina kultūras centra vadītāja.

Iespējams, šie tērpi nav izmantoti skatēs, teic Nacionālā kultūras centra dejas mākslas eksperte Maruta Alpa. Žūrija redz tikai to, ko rāda. Tērpi tiekot vērtēti kopš 1997. gada, arvien plašāk tiek izvērsts metodiskais darbs pie ieteikumiem, priekšlikumiem. Galvenā konsultante ir LU Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas vadītāja Dr.hist. Aija Jansone, kura ir autore arī vairākiem izdevumiem par tautastērpu un tā valkāšanas tradīcijām, ieteikumiem.

"Mēs varam vērsties tikai ar priekšlikumiem, ieteikumiem, pamudinājumiem. Mēs pacietīgi un mērķtiecīgi to arī darām - ar baltiem zīda cimdiņiem, turklāt līdz elkoņiem. Un rezultāti ir - kopumā vērtējot, dejotāji ir labākie, neviena nozare nav tā sakopta un nevienam kvalitātes latiņa nav tik augstu kā dejotājiem," uzslavē M.Alpa. Koristi un folkloras kopas "grēkojot" vairāk, nereti pie goda tērpa meitas un sievas pat nevalkājot nekādu galvassegu vai arī apģērbs netiek pielāgots situācijai. "Tikko bija Tautas frontes jubilejas pasākumi, pie Brīvības pieminekļa - goda pasākumā folkloras kopas bērnus saģērbuši pastalās, lakatiņi galvā kā siena pļavā. Pilnīgi sirds apsāpējās," atzīst M.Alpa.
+ 4
Kategorijas

Kategorijas