Gramzdā aicina neatļaut jaunas zvēraudzētavas būvniecību (Atklāta vēstule)

2013. gada 25. oktobris 12:01

556

Gramzdā aicina neatļaut jaunas zvēraudzētavas būvniecību (Atklāta vēstule)

Latvijā pazīstamākās vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas iesniegušas vēstuli Priekules novada domes deputātiem, aicinot neatbalstīt jaunas kažokzvēru audzētavas būvniecību Gramzdā.

Pēc septembrī notikušās sabiedriskās apspriešanas Priekules novada dome 31. oktobrī lems, vai Gramzdas pagastā atļaut jaunas zvēraudzētavas būvniecību, tādēļ 11 Latvijas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas domes deputātiem nosūtījušas vēstuli, aicinot ņemt vērā zvēraudzēšanas problemātiskos aspektus. Vēstulē ir uzsvērtas galvenās nozares problēmas, kas to padara nesavietojamu ar rūpēm par vides un dzīvnieku aizsardzību, piemēram, 2011. gadā Nīderlandē veiktā neatkarīgā pētījumā atklāts, ka kažokādas ir pats neekoloģiskākais no apģērbu materiāliem. Attiecībā uz dzīvnieku labturību cita starpā uzsvērts, ka Eiropas Komisijas Dzīvnieku labturības un veselības zinātniskā komiteja secinājusi, ka kažokzvēru audzēšanas nozarē nav iespējams nodrošināt sugai piemērotus dzīves apstākļus un tādējādi arī dzīvnieku labturību.

Organizācijas arī aicina ņemt vērā, ka vietējie iedzīvotāji neatbalsta zvēraudzētavas būvniecību – septembrī notikušajā sabiedriskajā apspriešanā lielākā daļa sanākušo iedzīvotāju pauda neapmierinātību ar plānoto būvprojektu, kas var būtiski pasliktināt tuvāko iedzīvotāju dzīves kvalitāti un negatīvi ietekmēt viņu galvenās nodarbošanās – lauksaimniecības – attīstību. Tāpat arī deputātiem, pieņemot lēmumu, būtu jāņem vērā, ka pēdējo gadu laikā Eiropā arvien vairāk valstu pieņem lēmumu slēgt šo nozari, jo, pieaugot cilvēku informētībai, sabiedrība to atzīst kā neētisku un nevajadzīgu.

Atklāto vēstuli parakstījuši organizāciju „Dzīvnieku brīvība”, „Vides aizsardzības klubs”, „Pasaules Dabas fonds”, „Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa”, „Dzīvnieku drauga fonds”, „Dzīvnieku SOS”, „homo ecos:”, „Zaļā brīvība”, „Latvijas Zemes draugi”, „Dzīvnieku pansija Ulubele” un „Vides vārds” valdes locekļi.

“Fakts, ka gandrīz visas lielākās Latvijas vides un dzīvnieku aizsardzības organizācijas vienoti iestājas pret zvēraudzēšanas industrijas paplašināšanu Latvijā, ir svarīgs signāls tam, ka jautājums prasa rūpīgu izvērtēšanu ne tikai pēc tā šauri ekonomiskajiem aspektiem,” uzskata biedrības “Dzīvnieku brīvība” pārstāvis Aivars Andersons.

Jau ziņots, ka sabiedrības iniciatīvā “Par kažokzvēru aizsardzību”, ko pavasarī ierosināja organizācija “Dzīvnieku brīvība”, savākti nepieciešamie 10 000 paraksti, lai Saeimā iesniegtu likumprojektu par kažokzvēru nozares pakāpenisku slēgšanu Latvijā. Iniciatīva skaidri parāda, ka dzīvnieku aizsardzības jautājums Latvijas sabiedrībai ir svarīgs. Līdz šim tā ir vienīgā nepieciešamo parakstu skaitu sasniegusī iniciatīva portālā manabalss.lv, kas neaizstāv pašu parakstījušo intereses, bet apliecina sabiedrības ētiskās vērtības un ieinteresētību dzīvnieku aizsardzības jomā.

Vides aizsardzības organizāciju
"Vides aizsardzības klubs"
“homo ecos:”
“Zaļā brīvība”
“Latvijas Zemes draugi”
“Pasaules Dabas Fonds”
“Vides Vārds”

un dzīvnieku aizsardzības organizāciju
"Dzīvnieku brīvība"
"Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa"
"Dzīvnieku drauga fonds"
"Dzīvnieku SOS"
"Dzīvnieku pansija Ulubele"

Priekules novada domes deputātiem

Atklātā vēstule par kažokzvēru fermas būvniecības ieceri Gramzdas pagastā

31. oktobra Priekules novada domes sēdē notiks jautājuma izskatīšana par kažokzvēru fermas būvniecības ieceri Gramzdas pagasta “Jasmīnos”. Jūsu ziņā ir atbildīgs lēmums. Saistībā ar to vēlamies Jūs informēt par šīs nozares problemātiskajiem aspektiem.

Vietējo iedzīvotāju sūdzības
Zvēraudzētavu jautājums ir īpaši aktuāls daudziem pagasta iedzīvotājiem, kuru likumīgās tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē līdz ar zvēraudzētavas būvēšanas ieceri ir apdraudētas. Projekta sabiedriskās apspriešanas laikā daudzi Gramzdas pagasta iedzīvotāji izteica skaidru nostāju, vēršoties pret zvēraudzētavas būvniecības ieceri.

Sociālā nozīmība
Aizvien vairāk pasaules valstīs sāk apzināties kažokzvēru audzēšanas neētisko iedabu un šo industriju slēdz. Pagājušajā gadā lēmumu par kažokzvēru nozares slēgšanu pieņēmusi Nīderlande, kas pēc ražošanas apjoma ir trešā lielākā pasaulē1. Tā kā šis bizness aizvien vairāk zaudē uzticību informētās rietumu sabiedrības daļas acīs, tas likumsakarīgi pārceļas uz valstīm, kur informācijas trūkuma dēļ sastopas ar mazāku sabiedrības pretestību.

Pēdējā laikā šis jautājums ir guvis sabiedrības ievērību arī Latvijā. Jau vairāk nekā 10 tūkstoši Latvijas pilsoņu ir pauduši nostāju, ka šīs nozares pastāvēšana Latvijā nav pieņemama. Jautājums par kažokzvēru nozares slēgšanu ar līdzdalības platformas Manabalss.lv palīdzību tiks iesniegts izskatīšanai Saeimā.

Vides aizsardzība
Kažokzvēru audzēšana vairākos autoritatīvos zinātniskos pētījumos ir atzīta par videi kaitīgu. Piemēram, nesenā Nīderlandē veiktā neatkarīgā pētījumā atklāts, ka kažokādas ir pats neekoloģiskākais no apģērbu materiāliem2. Katra ūdele dzīves laikā apēd līdz 50 kg pārtikas, radot atbilstošu daudzumu ekskrementu. Nereti šie nitrātiem bagātie ekskrementi nonāk gruntsūdeņos, tuvējās upēs un jūrā, veicinot eitrofikāciju. Arī virknē citu parametru kažokādu ražošana nodara videi būtisku kaitējumu, tostarp veicina klimata izmaiņas3.

Par nopietnu draudu videi zvēraudzēšanas nozari nesen atzinusi Igaunijas parlamenta Vides aizsardzības komisija4.

Zvēraudzētavās audzētās Amerikas ūdeles (Mustela vison) Eiropā ir sveša invazīva suga, kas apdraud apkārtējo floru un faunu, tostarp kritiski apdraudēto Eiropas ūdeli, kas Latvijā jau gandrīz izzudusi no zvēraudzētavām izbēgušo Amerikas ūdeļu dēļ5. Šobrīd Igaunijas zoologi cenšas atjaunot Eiropas ūdeļu populāciju, ko stipri apgrūtina zvēraudzētavu darbība Baltijas reģionā.

Dzīvnieku aizsardzība
Eiropā un citviet pasaulē par dzīvnieku aizsardzības un labturības kritērijiem tiek uzskatītas 5 brīvības, proti:
1. brīvība no slāpēm, izsalkuma un nepietiekama uztura;
2. brīvība no diskomforta apkārtējās vides dēļ;
3. brīvība no sāpēm, savainojumiem un slimībām;
4. brīvība izpaust savai sugai raksturīgo uzvedību;
5. brīvība no bailēm un nervozitātes.

Diemžēl rūpnieciskajās kažokzvēru audzētavās dzīvniekiem iespējams nodrošināt tikai 1. punktu jeb brīvību no slāpēm un izsalkuma. Apjomīgā pētījumā, kas veikts 2001. gadā pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma, Eiropas savienības Dzīvnieku labturības un veselības zinātniskā komiteja nonākusi pie slēdziena, ka kažokzvēru audzēšana ir problemātiska virknē aspektu no labturības viedokļa. Ziņojumā atzīts, ka šīs ražošanas sistēmas nespēj nodrošināt dzīvnieku labturību6. Dzīvnieki tiek turēti sugai nedabiskā vidē, izjūt paaugstinātu stresu un šaurajos sprostos nespēj paust sugai raksturīgo uzvedību, tādēļ cieš no psihiskām saslimšanām un mēdz savainot paši sevi vai citus dzīvniekus.

Kopš ES zinātniskās komitejas slēdziena pagājis nedaudz vairāk par 10 gadiem, taču ražošanas sistēmas šajā laikā būtībā nav mainījušās un joprojām uzskatāmas par dzīvniekiem nepiemērotām. Arī Gramzdas pagasta “Jasmīnos” iecerētās zvēraudzētavas iekārtojums neparedz būtiskus uzlabojumus dzīvnieku labturības jomā. Ūdeles paredzēts turēt standarta izmēra 70x30x45 cm sprostos tām nepiemērotos fiziskos un sociālos apstākļos7.

Veids kādā mēs izturamies pret dzīvniekiem laika gaitā attīstās. Pakāpeniski pieaugot sabiedrības izpratnei, tā tiecas uzlabot dzīvnieku aizsardzības politiku, atsakoties no cietsirdīgiem un nevajadzīgiem dzīvnieku izmantošanas veidiem. Šobrīd norisinās nevalstisko organizāciju darbs pie sabiedrības tālākas izglītošanas par kažokzvēru audzēšanas ētiskajām, vides un labturības problēmām. Tomēr svarīgi ir arī nepieļaut kažokādu ražošanas industrijas paplašināšanos, kas tikai padziļinātu jau esošās problēmas un kavētu mūsdienīgas dzīvnieku un vides aizsardzības jomas labvēlīgu attīstību Latvijā.

Vairāku vides un dzīvnieku aizsardzības organizāciju vārdā aicinām Jūs pievērst uzmanību šim zvēraudzētavas būvniecības projektam un neatbalstīt šādas nozares ienākšanu Jūsu novadā.

Patiesā cieņā

biedrības “Dzīvnieku brīvība” valdes priekšsēdētājs       Sandris Ādminis

biedrības “Vides aizsardzības klubs” viceprezidente    Elita Kalniņa

biedrības “Juglas dzīvnieku aizsardzības grupa” valdes priekšsēdētāja    Astrīda Kārkliņa

nodibinājuma “Dzīvnieku drauga fonds” valdes locekle    Solvita Vība

biedrības “Dzīvnieku SOS” valdes locekle                 Laura Karnīte

biedrības “Dzīvnieku pansija Ulubele” valdes locekle        Ilze Džonsone

biedrības “homo ecos:” valdes locekle         Evija Rudzīte

biedrības “Zaļā brīvība” valdes priekšēdētājs        Jānis Brizga

biedrības “Latvijas Zemes draugi” valdes loceklis    Jānis Ulme

nodibinājuma “Pasaules Dabas Fonds”
lauku attīstības programmas vadītājs            Ints Mednis

biedrības “Vides Vārds” valdes priekšsēdētāja un
žurnāla “Vides Vēstis” galvenā redaktore        Anitra Tooma

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gramzdā aicina neatļaut jaunas zvēraudzētavas būvniecību (Atklāta vēstule)

Kategorijas