Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vērtē jauniešu dzīves kvalitāti Liepājā

Rekurzeme

2013. gada 20. novembris 11:00

15
Vērtē jauniešu dzīves kvalitāti Liepājā

No 12. līdz 25. septembrim Liepājas "Jauniešu māja" rīkoja jauniešu aptauju, kura notika Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstītā projekta „Jauniešu dzīves kvalitātes novērtēšana Liepājā” ietvaros. Ar aptaujas rezultātiem 21. novembrī iepazīsies Domes Jaunatnes lietu komisija. Tos plānots izmantot, strādājot pie Liepājas pilsētas Jaunatnes politikas rīcības plāna izstrādes turpmākajiem trijiem gadiem, informē Izglītības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Gunta Jākobsone.

Liepājas Bērnu un jaunatnes centra Jauniešu mājas iesniegtais projekts “Jauniešu dzīves kvalitātes novērtēšana Liepājā” tika atbalstīts IZM rīkotajā projektu konkursā. Jaunatnes politikas īstenošanas indeksa noteikšanai nepieciešamo pētniecības pakalpojumu veica SIA „FACTUM”.

Pētījuma mērķis bija noteikt Liepājas pilsētas pašvaldības jaunatnes politikas īstenošanas indeksu, lai izvērtētu īstenotās jaunatnes politikas ietekmi uz jauniešu dzīvi, novērtētu jauniešu dzīves kvalitāti un sniegtu objektīvu informāciju par reālo situāciju pašvaldībā.

Projekta pētījuma mērķa grupa bija Liepājas pilsētas jaunieši vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Jaunieši aptaujā varēja piedalīties, izmantojot Jauniešu mājas lapā www.jauniesumaja.lv ievietoto aptaujas anketas elektronisko versiju, kā arī aizpildot anketas Jauniešu mājā un izlases veidā arī Liepājas pilsētas mācību iestādēs.

Aptaujas izlase tika veidota, izmantojot nejaušās izlases metodi. Pavisam tika iegūtas un rezultātu analīzē iekļautas 217 intervijas ar jauniešiem. Projekta aptaujā piedalījušies 25 jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem, 121 jaunietis vecumā no16 līdz19 gadiem un 71 jaunietis vecumā no 20 līdz 25gadiem. Attiecīgi pēc dzimuma: vīrieši – 105 un sievietes – 112.

Projektā bija iekļautas šādas jaunatnes politikas īstenošanas jomas: izglītība un apmācība; līdzdalība; brīvprātīgais darbs; jaunrade un kultūra; nodarbinātība un uzņēmējdarbība; veselības aizsardzība un labklājība; sociālā iekļaušana; jaunatne un pasaule.

Pēc aptaujas rezultātiem varēja salīdzināt Liepājas pašvaldības jauniešu vērtējumu ar Latvijas rādītājiem

· Viena no labāk novērtētajām jaunatnes politikas nozarēm Liepājā, ir „Jaunrade un kultūra”, kas Liepājā ir novērtēta augstāk par Latvijas vidējo rādītāju. Liepājas pašvaldībā dzīvojošie jaunieši labi novērtē savas iespējas apmeklēt un piedalīties dažādos kultūras pasākumos, kā arī izmantot citas kultūras un jaunrades jomas piedāvātās aktivitātes. Labais vērtējums norāda arī uz pašu jauniešu aktivitāti un vēlmi iesaistīties kultūras pasākumu organizēšanā.

· Otrs politikas aspekts, kurš Liepājā ir novērtēts augstāk nekā vidēji Latvijā, ir „Līdzdalība”. Lai gan „Līdzdalība” kopumā valstī ir viszemāk novērtētais jaunatnes politikas īstenošanas aspekts, tomēr Liepājas jauniešu sniegtais vērtējums savām iespējām iesaistīties dažādās sabiedriskās dzīves aktivitātēs gan savā izglītības iestādē, gan ārpus skolas tiek novērtēts pozitīvi.

· Līdzīgs vērtējums kā Latvijā kopumā Liepājā tiek sniegts tādiem aspektiem kā „Veselības aizsardzība un labklājība”, „Izglītība un apmācība”, „Brīvprātīgais darbs” un „Sociālā iekļaušana”. Tas nozīmē, ka šajās politikas dimensijās Liepājas pašvaldības jaunieši savos vērtējumos būtiski neatšķiras no kopējiem Latvijas rādītājiem.

· Savukārt, politikas dimensijas „Nodarbinātība un uzņēmējdarbība” un „Jaunatne un pasaule” ir saņēmušas zemākus vērtējumus nekā Latvijā kopumā. Tomēr, lai arī nodarbinātības joma Liepājā, salīdzinot ar valsti kopumā, ir zemāk vērtēta, Liepājas jauniešu vidū tai ir viens no augstākajiem vērtējumiem. Tas parāda, ka jaunieši savu potenciālu un iespējas iekļauties darba tirgū vērtē pietiekami pozitīvi.

· Zemākais vērtējums ir sniegts sadaļai „Jaunatne un pasaule”. Tas ir viszemāk vērtētais politikas aspekts Liepājas jauniešu vidū. Tas atklāj, ka jaunieši kritiski vērtē savas iespējas ietekmēt lēmumus, kuri attiecas gan uz viņu pašu dzīvi, gan valsts un sabiedrības dzīvi kopumā. Jauniešiem pietrūkst pārliecības par savām spējām ietekmēt dažādu lēmumu pieņemšanu gan valsts, gan pašvaldības līmenī, tai skaitā arī jautājumos, kuri attiecas uz viņu dzīves kvalitāti un iespējām. Vienlaicīgi tas norāda arī uz samērā zemo jauniešu interesi par notikumiem dažāda līmeņa teritoriālajās vienībās, piemēram, savā dzīves vietā, reģionā, Latvijā, Eiropā un citur pasaulē.

Ar pētījuma rezultātiem plānots iepazīstināt arī Jauniešu Domi, Jauniešu mājas padomi u.c. jauniešu organizācijas.