FOTO: Atklāj kurzemnieču lakatu skaistumu
Līdz 6. decembrim Liepājas muzeja Ratnīcā vēl ir skatāma ekspresizstāde no Liepājas muzeja lakatu krājumiem. Liela daļa no izstādītajiem ir no nīcenieces Ilzes Silts-Ruikas kolekcijas, kas dāvināta Liepājas muzejam 80.gados.
Sarunas par kurzemnieču lakatiem 20. novembrī vadīja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete, atgādinot, ka visu ko latviete varēja uzdarināt, taču zīda lakatus neauda un tie nāca cauri Kurzemei tāpat kā devās uzvaras gājienā pāri visai Eiropai - pa tirgotāju un jūrasbraucēju ceļiem. Tāpēc sevišķi koši un bagātīgi zīda lakati valkāti Ziemeļkurzemē, suitos, arī Dienvidkurzemes jūras piekrastē. Ja arī šur tur lauku kumodēs vēl varētu būt saglabājušies senāku laiku lakati, jārēķinās, ka zīds ar laiku sadēd, sevišķi locījumu vietās. Labāk valkāt un uzturēt galvas lakatus palīdz lina vai kokvilnas aubīte, ko velk apakšā. Lakats nenoslīd un tiek pasargāts no saskares ar matiem, iespējamas sasvīšanas.
L.M.Ģibiete, kura piedalās dziesmu un deju svētku tautastērpu skates žūrijā, runāja arī par pieredzi, kā iepriekš kolektīvi izlīdzējās, darinot lakatus "no baķa", piegriežot žakarda auduma kvadrātus un apdarinot ar bārkstīm. "Šādas lietas vairs netiek pieļautas, lai arī tā bija izeja no situācijas iepriekš," teic eksperte. Lakatam ir jābūt ar lakata kompozīciju, bet gadījumos, ja fona raksts ir klājošs, - ar noslēdzošu malu.
Tika runāts arī par austajiem lakatiem, villainēm un austenēm, izrādīti Dainas Galakrodzenieces (L.M.Ģibiete viņu nodēvēja par "mūsu tekstilmākslas Purvītis") un Agras Vaitkusas darinājumi. Par praktisko darba pusi un etnogrāfiskajiem lakatiem stāstīja "Liepavas" meistare Ilze Škuberte. Etnogrāfiskais lakats atšķiras ar krāsu un zīmējuma skaidrību, nekas netiek "mudžināts", nav bezgalīgi daudz toņu vai nianšu, jāņem vērā laikmeta tehnoloģiskās iespējas. Īpaši raksturīgas austenes melni pelēkos toņos. Mūsdienās audējām jāņem vērā, ka vienkārtīgās vilnas dzijas kvalitāte var nebūt pietiekama - velki sadilst, jo tie vairs netiek īpaši gatavoti, izmantojot sevišķi grodu vērpumu.
Lielais lakats kādreiz kalpoja mēteļa vietā, savukārt mūsdienās smalks vilnas lakats var būt arī kā apmetnis vai pončo virs mēteļa papildus siltumam vai svētku akcentam. Lai arī parasti audu rūtojums atkārto velku secību, muzeja krājumi liecina, ka daudzi lakati atausti, veidojot citas, "slepenas" rūtis, vai pat atausti ar citu krāsu. Vai audējai pietrūcis nepieciešamā materiāla un viņa negribējusi laist audus postā, vai arī tas ir tāds īpašs paņēmiens, striktas atbildes nav.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām