Rekurzeme.lv ARHĪVS

Interese par tautastērpiem nemazinās; īpaši aktīvi ārzemēs dzīvojošie latvieši

LETA

2013. gada 21. novembris 16:30

30
Interese par tautastērpiem nemazinās; īpaši aktīvi ārzemēs dzīvojošie latvieši

Iedzīvotāju interese iegūt savā īpašumā tautastērpu joprojām ir liela, un netrūkst arī interesentu, kuri apmeklē lekcijas un diskusijas par tautastērpu vēsturi, pareizu to valkāšanu, "Rietumu Radio" atzina Liepājas muzejā izvietotā Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja, Dziesmu svētku Tautas tērpu žūrijas locekle Lia Ģibiete.

"Interese par tautastērpiem īpaši uzbango gados, kad Latvijā notiek Dziesmu svētki, taču tā nenoplok arī patlaban un ir liela," sacīja Ģibiete, norādot, ka tieši pēdējā laikā pārsteidzoši lielu interesi par tautastērpiem izrādot ārzemēs dzīvojošie latvieši.

Periods pirms dziesmu svētkiem Kurzemes tautastērpu informācijas centram bijis ļoti aktīvs darba laiks, kad daudziem svētku dalībniekiem bijis vajadzīgs padoms par pareizu tautastērpu valkāšanu, taču arī centra rīkotās diskusijas un lekcijas par tautastērpiem, kā stāsta Ģibiete, esot ļoti labi apmeklētas. "Nevaru iedomāties nevienu, kurš Latvijā nebūtu saistīts ar tautastērpu - kaut vai tā būtu nieka saktiņa, kas atrodas omammas lādītē," interesei pamato Ģibiete

Visbiežāk vēlmi iegūt savā īpašumā tautastērpu izrādot vidējās paaudzes cilvēki, kas to vēlas atstāt kā dzimtas mantojumu nākamajām paaudzēm. Kā skaidro Ģibiete, pirmais solis uz savu tautastērpu ir saprast, "kura novada tautastērpu cilvēks vēlas". "Tad jāskatās, ko var pats izdarīt un kur talkā jāaicina meistars," turpina Ģibiete, norādot, ka ir svarīgi līdzdarboties tautastērpa tapšanā. "Izrādās, ka daudz varam izdarīt paši. Padomu, protams, vajag," sacīja Ģibiete.

Jautāta par tautastērpa izmaksām, Ģibiete atzīst, ka pakāpeniski komplektējot, tautastērpu izmaksas ir saprātīgas. "Gadatirgū noskatīta saktiņa, ko spraust pie krekla - tas jau ir liels ieguvums. Visu var darīt pamazām - soli pa solim," saka Ģibiete. Piemēram, metrs vienkārša Kurzemnieču brunču auduma maksājot 15 latus, un brunčiem vajagot vismaz trīs metrus. Taču, iegādājoties gatavu tautastērpu, esot jārēķinās ar vismaz diviem tūkstošiem latu.

Par visbiežāk izplatīto kļūdu, valkājot tautastērpu, Ģibiete uzskata "dažādu laikmetu sajaukšanu vienā putrā". Neesot arī pieļaujams, ka valkātājs sajauc dažādu novadu tautastērpu detaļas. "Kļūdas, protams, gadās, bet kopumā situācija šai ziņā ir uzlabojusies un cilvēki kļuvuši izglītotāki," uzskata Ģibiete.

Viņa atzīst, ka skolās jaunieši neiegūst pietiekami daudz informācijas par tautastērpiem un to vēsturi. Kurzemes tautastērpu sadarbībā ar Liepājas muzeja muzejpedagogiem esot gatavs doties uz skolām un šo kļūdu labot, kā arī gaida interesentus muzejā, kura krājums bagāts Dienvidkurzemes tautastērpiem.