Jaunieši laukos saredz nākotni

2013. gada 27. novembris 13:02

464

Dunalcnieks Mārtiņš Flaksis patstāvīgi saimniekot sācis krīzes plaukumā. Un tas izrādījies visveiksmīgākais laiks. Sākot ar mazumiņu, viņa saimniecība “Krastmaļi sēklas” pieaugusi līdz ar ekonomikas attīstību bez lieliem materiāliem ieguldījumiem. Uzņēmums darbu sācis ar diviem cilvēkiem, tagad tajā strādā pieci. Apjoms no 70 tonnām sēklu pieaudzis līdz 220, trešdien, 27. novembrī, raksta "Kursas Laiks".

Jau no sākuma viņš izvirzījis vīziju – augt, attīstīties un kļūt par vadošu uzņēmumu Latvijā un Baltijā. Mārtiņš biznesu veido uz zināšanām, pieredzi, pazīšanos, darbu. Atradis kontaktus ar zemniekiem Dānijā un reizi gadā brauc uz turieni vai citu valsti uzkrāt zināšanas. Strādā arī ar veikaliem. “Kursas Laiks” jau rakstījis, ka Mārtiņš konkursā “Sējējs 2008” ieguva titulu “Jaunais lauksaimnieks”. “Tituli nāk pēc tam un tiem, kuri grib un dara,” viņš saka.

“Nekā laba tur nav,” saka Jānis Vajevskis, ar “fūrām” izbraucis pa visu Eiropu. “Tur tu neesi savā ādā. Un nekad nebūsi. Vērts domāt, ja gribi aizbraukt uz dažiem mēnešiem nopelnīt kabatas naudu.” Beidzis Vecbebru lauksaimniecības tehnikumu, Jānis pēc laiciņa devies pasaulē, tad ieprecējies Rucavas novadā un tagad pārstāv SIA “Lendumi” un ZS “Timbras”.

“Frizieru ir daudz, bet jūs droši vien ejat pie viena konkrēta, un tam ir iemesls. Un tad ir izvēle – strādāt cita frizētavā, atvērt savu vai kļūt par pašnodarbināto,” saka Latvijas Zemnieku federācijas (LZF) eksperte lauku attīstības jautājumos Agnese Hauka. Automehāniķu arī esot daudz, bet atrast īsto, kurš tiešām mašīnu sataisīs, viņai vēl neesot izdevies. “Esmu gatava maksāt, bet sataisiet tā, lai tiešām ir kārtībā! Neviena profesija nav par zemu kvalificēta, lai nevarētu nopelnīt. Jautājums – kā to dara.” Bieži vien pašas vienkāršākās ir vajadzīgākās.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Tālākizglītības nodaļas vadītājs Andis Kursītis, pēc profesijas ekonomists un sociologs, uzskata, ka profesionālo skolu audzēkņi darba tirgū ir soli priekšā vidusskolēniem. Pats nožēlojot, ka vidusskolas trīs gadu laikā nav apguvis profesiju.

“Visu laiku ir izvēle – jūs varat sanākt kopā, tusēt, dzert, un nekas neiznāks. Bet varat sākt štukot – vienam nopirkt busiņu, otram – montāžas iekārtu un tad braukt pa sētām mainīt ziemas riepas. Ja man sētā iebrauktu busiņš un nomainītu riepas, es maksātu vairāk nekā servisā, kur jāstāv rindā,” A. Kursītis norāda uz Vācijā redzētu pieredzi.

Jaunību Andis sauc gan par lielāko plusu, gan lielāko risku. Tā prasot arī spēju nostāties pret baru.

Plašāk "Kursas Laikā"!

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jaunieši laukos saredz nākotni

Kategorijas